Šie Dziesmu svētku iezīmējas ar kādu jauninājumu - pūtēju orķestru koncertiem dievnamos. 4. jūlija vakarā vienpadsmit pūtēju orķestri priecēja klausītājus piecās baznīcās. Rīgas Sāpju dievmātes baznīcā ar programmu no baroka līdz 20. gadsimtam uzstājās orķestru skatē augstākās grūtības pakāpes grupā 1. vietu izcīnījušais Madonas kultūras nama orķestris. Tā diriģents ir Andrejs Cepītis.

Arī Latvijas vokālie ansambļi 4. jūlija vakarā sniedza divus koncertus. Rīgas Sv. Jāņa baznīcā risinājās garīgās mūzikas koncerts "Latviešu psalmu dziedājumi", kura iecere bija parādīt psalmus kā izdziedātus tekstus, kas muzikāli izteiksmīgi un kontrastaini caurvij latviešu mūzikas vēstures dažādos laikmetus no senlaikiem līdz pat mūsdienām. Koncertu vainagoja komponista Riharda Dubras jaundarbs "Un Viņa žēlastība paliek mūžīgi", kuru atskaņoja visi koncerta dalībnieki. Rīgas Doma dārzā stundu pirms pusnakts vokālie ansambļi pulcējās, lai piedāvā Ojāra Vācieša iedvesmotu latviešu komponistu darbu programmu "Putns ar zīda asti".

Ķīpsalā klausītāji tika aicināti uz kokļu mūzikas koncertu, kura piedalījās 25 koklētāju ansambļi - kopskaitā 420 dalībnieku - un Rīgas Doma meiteņu koris. Vakara lielākais pārsteigums bija uzvedums "Saules taka" ar Ērika Ešenvalda mūziku un Olgas Žitluhinas horeogrāfiju. Tajā latviešu tradicionālais mūzikas intruments kokle un tās skanējums lieliski sadzīvoja ar šķietamu pretpolu - dejas stilu breakdance, ko demonstrēja četri puiši - grupa Camelot (attēlā no koncerta).