2018. gads ir ne tikai Latvijas valsts 100. jubilejas, bet arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gads.

Tāpēc "Klasika" uzsāk jaunu raidījumu ciklu, kurā stāstīsim, ko domājam un jūtam, gatavojoties svētkiem, kuru vēsturiskais ceļš vijas nu jau 145 gadu garumā.

Līdzīgi kā mūsu valsts, arī Dziesmu un deju svētki attīstījušies reizē ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos, politisko pārmaiņu un neatkarības atgūšanas strāvām. Citējot Imantu Ziedoni - "tas ir kultūras brīnums no latvisko vērtību krātuves, mūsu savpatnās pazīšanās zīme".

Bet profesors Jānis Dūmiņš uzskatījis: "Dziesmu svētki nav pēdējā brīža notikums. Tā zemīte jārušina visu laiku!"

Un "rušināsim" jau pirmajā, Intas Pīrāgas veidotajā raidījumā, kura nosaukumā izmantotas Jāņa Petera dzejas rindas:

Lai sasaucamies, lai dziedam,
Vien mēmajiem dziesmu trūkst.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks laikā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam, un par novitātēm, kas saistītas ar norises laikiem un vietām, stāsta svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Dodamies arī pie speciālistiem, kuri iesaistījušies Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas darbos, un viens no viņiem - arhitekts Juris Poga. Maigā ziema un apstākļi, ka sniegs Rīgā parādījās tikai janvārī, nācis par labu visiem, kuri iesaistījušies būvdarbos. Estrādes skatītāju daļas pārbūve, ar kuru saistīts rekonstrukcijas pirmais posms, ritējis raitāk nekā plānots, un soļošana pa priekšu nospraustajiem termiņiem dod iespēju nesasteigt procesu un pievērst uzmanību kvalitātei.

Pēc šī gada svētkiem rekonstrukcija turpināsies, pārbūvējot estrādi, lai tajā varētu atrasties krietni lielāks – līdz pat 14 000 dziedātāju. Protams, ka viens ļoti būtisks apstāklis ir akustiska, tāpēc šobrīd Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs kopā ar arhitektiem devies uz Vāciju un Franciju, lai saņemtu vērtējumu par estrādes akustiskās membrānas konstrukciju. No stikla šķiedras veidotās membrānas darbība tiek pārbaudīta vēja tuneļa laboratorijā, un pēc testa rezultātiem tiks pieņemts gala variants. Ar akustiķi Andri Zabrauski tikāmies vēl pirms brauciena, tepat Ķīpsalā, Arhitektu fakultātē.

Kā jau pēdējā laikā ierasts, lielajiem Dziesmu svētkiem gatavojas arī daudzi jaunieši, un viņu vidū - arī vidusskolu un ģimnāziju kori. Mūsu ceļs šoreiz ved uz Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kur darbojas jauktais koris "Frekvence" Kaspara Vēvera vadībā. Paralēli Dziesmu svētku repertuāram tas mācās arī dziesmas Starptautiskajam koru konkursam Itālijā. Uzklausām kora dalībniekus - Annu, Mari, Madaru, Timuru un arī Kasparu.

Bet LR Ziņu dienesta kolēģes Māras Rozenbergas sagatavotais sižets vēsta par dziesmām, kuras iekļautas Noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā". Šai sakarībā Māra tikusies arī ar muzikoloģi Baibu Jaunslavieti, lai uzklausītu viņas stāstījumu par Alftrēda Kalniņa dziesmu "Esi sveicināta, saule".