Vērienīgajā vokāli simfoniskās mūzikas koncertā par mūsu akadēmiskās mūzikas sākotni, turpinājumu, pārmantojamību, jaunradi un zināmā mērā arī par atdzimšanu ar sava zižļa palīdzību stāstīs teju visi aktīvie latviešu simfoniskā orķestru diriģenti – jaunie talanti, meistari, mācekļi un vecmeistari: Ainārs Rubiķis, Viesturs Gailis, Atvars Lakstīgala, Aivis Greters, Jānis Liepiņš, Guntis Kuzma, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Poga, Imants Resnis, Andris Vecumnieks un Aleksandrs Viļumanis.

Mākslinieciskais vadītājs Ainārs Rubiķis
Režisore Rēzija Kalniņa
Dramaturģe Dace Micāne-Zālīte
Māksliniece Sandra Strēle
Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka
Skatuves iekārtojums Taunis Grūbe
Gaismu mākslinieks Ainars Pastars
Video stāstu veidotājs Jānis Ķeris
Redaktors Orests Silabriedis
Skaņu režisors Gustavs Ērenpreiss
Koncerta vadītāja Inese Kučinska
Projekta vadītāja Kristīne Zvirbule

Solisti: 

Inga Kalna (soprāns)
Inga Šļubovska (soprāns)
Viktorija Pakalniece (soprāns)
Rihards Millers (baritons)
Juris Jope (tenors)
Reinis Zariņš (klavieres)
Pēteris Endzelis (oboja)

Koncertā piedalās bungu un dūdu ansamblis "Auļi", sitamistrumentu ansamblis "Perpetuum Ritmico", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Latvijas Radio koris.

Tiešraidi vada Rūta Paula, starpbrīdī piedāvājot sarunu ar diriģentiem Mārtiņu Ozoliņu un Jāni Liepiņu, dramaturģi Daci Micāni-Zālīti, komponistu Uģi Prauliņu, kā arī fragmentu no Intas Zēgneres intervijas ar Rēziju Kalniņu un Aināru Rubiķi. 

Koncerta programmu meklējiet šeit!

Vienas dienas Saules mūžs

Dziesmu svētkos ļoti gaidīts kopā sanākšanas brīdis būs vokāli simfoniskās mūzikas koncerts "Šūpulis", kas 4. jūlijā skanēs Latvijas Nacionālajā operā. Par to plašāk stāsta režisore Rēzija Kalniņa un mākslinieciskais vadītājs, diriģents Ainārs Rubiķis.

Ainārs Rubiķis: Kas tad ir tas šūpulis? Šūpulis neapšaubāmi ir latviešu simfoniskā orķestra un operas diriģēšanas skola, tie ir mūsu pedagogi – Aleksandrs Viļumanis, Imants Resnis, Viesturs Gailis, Andris Vecumnieks. Tie ir cilvēki, no kuriem mēs esam auguši. Jā, viņu nesavtība ieguldīt mūsos – tā kaut kādā veidā radījusi šūpuļa sajūtu. 

Rēzija Kalniņa: Kopā ar scenārija autori Daci Micāni-Zālīti sapratām, ka ir kaut kas tāds, kas ir nemainīgs. Nemainīgais jēdziens. Un nemainīgais jēdziens ir tautasdziesmas. Lai mēs varētu veidot dialogu, nāk maestro, ir mūzika, ir komponisti un ir sieviete – sievišķā būtne, Saules būtne, kura stāsta par cilvēka dzīvi vienas dienas garumā. Tas ir stāsts par vienas dienas Saules mūžu. 

Inta Zēgnere: Tas nozīmē, ka viss sāksies ar agru rītu? 

Rēzija Kalniņa: Viss sāksies ar agru nakti! Tad saule lēks, un tad saule rietēs. 

Jums bija jāatrod kāds analogs arī mūzikā – jābūt agrās nakts dziesmām. Kā to spējāt piepildīt? Ar jaundarbiem? 

Ainārs Rubiķis: Ir arī jaundarbs, bet saules un šūpuļa šūpošanās kustībai mūzika atnāca pati no sevis. Katram skaņdarbam ir savs stāsts. Ja mēs, piemēram, ņemam Jēkaba Jančevska opusu "Spārnu lielums un spēks", kas nekad nav skanējis Latvijā – tas būs pirmatskaņojums Latvijā. Līdzīgi, piemēram, ir arī ar Artura Maskata Kapričo obojai un stīgu orķestrim. Šis opuss pirmoreiz skanēja 1998. gadā uz Operas skatuves, un es to diriģēju. Katram no šiem skaņdarbiem ir kaut kāda cilpiņa, kas saistīta vai nu ar Latviju, vai ar Operu vai Dziesmu svētkiem. Koncerta skeletu veidojusi Rēzija un Dace. Programmā mums iekļautas arī piecas Jāņa Mediņa tautasdziesmas balsij un orķestrim, un tad abas meitenes nāca pie manis ar priekšlikumu – kā būtu, ja mēs šīs tautasdziesmas izkaisītu pa visu koncertu? Parādījās agras nakts tautasdziesma, rīta tautasdziesma, pusdienas laika un pēcpusdienas tautasdziesma un vakarā, protams, ir "Aijā, žūžū".

Kuram būs tā laime šo pavedienu ritināt ar savu balsi?

Rēzija Kalniņa: Aktrisei Inesei Kučinskai. Bet stāsts ir par to, kā mamma [Saule] pamodina, vedina, pabaro, apsilda, sadedzina un atkal ieliek šūpulī ar "Aijā, žūžū". Manuprāt, svarīgākais stāsts ir par to, ka Saule un Latvija mums ir viens un tas pats.

Ainārs Rubiķis: Tautasdziesmas dziedās Inga Kalna, bet tās cauri koncertam diriģēs Mārtiņš Ozoliņš. Tāpat mēs dzirdēsim Ingu Šļubovsku, un kur vēl mūsu brīnišķīgā kompānija – Juris Jope, Viktorija Pakalniece un Rihards Millers – mūsu "matīsieši", jo izskanēs arī maza svīta no Imanta Kalniņa operas "Matīss – kausu bajārs". Piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un Latvijas Radio koris. Uģis Prauliņš mums sarakstījis jaudīgu skaņdarbu "Šūpļa dziesma" kopā ar grupu "Auļi" – tas būs pasaules pirmatskaņojums. Kā Uģis pats to raksturo – tāds etnotranss. Tas ir zaldāta stāsts vai – kā Uģis raksta – tas ir zvērs, kurš vienmēr guļ ar paceltām ausīm, kurš vienmēr dzird katru mazāko troksni. Ļoti iespaidīgs skaņdarbs...

Cik lielā mērā jūsu izvēli un iztēli rosināja vieta, kurā koncertam jānotiek? Jo Opera tomēr ir pavisam kas cits nekā arēna…

Rēzija Kalniņa: Šis koncerts noteikti nav arēnisks, un tas noteikti nav arī šovs: šis koncerts ir tāds, kurš prasa vēsturiskumu. 

Jā, tu jau sacīji, ka opera pieprasa vēsturi un vēsture arī būs šajā programmā – būs gan Lūcija Garūta, gan Jānis Mediņš, gan Ādolfs Skulte. Bet arī pati Opera taču būtībā ir šūpulis! 

Ainārs Rubiķis: Tieši tā! Ļoti daudzas lietas gājušas cauri šai skatuvei, orķestra bedrei, un varu tikai vēl vienu intrigu pamest, ka šis koncerts nesāksies ierasti – ar Dziesmu svētku maršu, lai gan tas šajā koncertā skanēs.