Sarunas ar dāņu saksofonistu un komponistu Larsu Melleru par gaidāmo 11. oktobra koncertu kopā ar Latvijas Radio bigbendu Dzintaru koncertzālē un dziedātāju Līvu Dumpi, kuras debijas albums "Tālskatis" iznāca 21. jūnijā. Ar Larsu Melleru - par mūziķu raksturībām, ritma apziņu, Stravinska fenomenu un Bovija citplanētību, bet Artūrs Sebris Līvu Dumpi izvaicā par nostalģisko un traģisko, skaisto un spēcinošo.

Līvas Dumpes mūziku caurvij brīva improvizācija un eksperimentālas muzikālas idejas, un albumā “Tālskatis”, kas ierakstīts kopā ar draugiem un domubiedriem no Amsterdamas, tiek atspoguļotas dziedātājas duālās izjūtas starp pieaugšanu, sevis apzināšanos, kā arī spilgtajām emocijām jaunajās mājās Nīderlandē un nostaļģiju pēc Latvijas tradīcijām un dabas.

“Šos kontrastus var dzirdēt albumā - naivums un melanholija pret vēlmi iestāties par sevi un tēmām, kas mani sanikno un neļauj palikt vienaldzīgai," 

saka Līva Dumpe. Savu kvintetu Līva izveidoja 2022. gadā studiju laikā Amsterdamas konservatorijā. Dziesma “Tālskatis” tapa pēc kāda no Līvas ikvakara rituāliem laukos, ar vectēva tālskati rokās dodoties vērot dabas klusumu un mieru.

Dzintaru koncertzālē 11. oktobrī kopā ar Latvijas Radio bigdendu uzstāsies dāņu komponists un saksofona spēles virtuozs Larss Mellers, kurš savā rokrakstā apvieno Ziemeļeiropas džeza tradīcijas ar ietekmēm no Indijas mūzikas un modernā džeza improvizācijām. Koncerta programmā iekļauti fragmenti no Larsa Mellera vērienīgākā darba “ReWrite of Spring”, kurā ar novatorisku bigbenda skanējumu godināts Igora Stravinska balets “Svētpavasaris”.

Vai Latvijas Radio Bigbendam ir kāda iezīme, kuru būtu vērts īpaši izcelt?

Tas, ko ievēroju uzreiz - tā ir jauna apvienība, salīdzinot ar citām, kurām ir ilgāka vēsture. To var just arī dažās bigbenda kopējās apziņas niansēs. Piemēram, ritma koncepti šiem mūziķiem veidojas diezgan viegli, dažkārt pat vieglāk nekā citās grupās, kas jau ilgi spēlē kopā. Tāpēc

Latvijas Radio bigbenda pieejā ir noteikts svaigums, īpaši attiecībā uz ritmu.

11. oktobra koncertā atskaņosiet Igora Stravinska “Svētpavasara” iedvesmotu skaņdarbu. Stravinskis bija mākslinieks, kurš mūziku spēja radīt visdažādākajos žanros un stilos, viņš allaž pārsteidza ar savām novitātēm. Un šis darbs ir ticis apskatīts daudz un dažādās citās mākslas formās - dejā, vizuālajā mākslā, neskaitāmas reizes mūzikā un teātrī… tāpēc man jājautā - kas jūs iedvesmo Stravinska "Svētpavasarī"?

 

Šo darbu radīju 2013. gadā, kad "Svētpavasara" pirmizrādei apritēja 100. gadskārta. Tā kā mani vienmēr fascinējusi Stravinska mūzika, es nodomāju, ka šis varētu būt īstais iemesls, lai izaicinātu sevi un paskatītos, kurp aizvedīs mana mūzika, kurai saknes spēcīgi gulst Stravinska opusā. Jāteic, ka sākot darbu pie šīs kompozīcijas, sapratu, ka

daudzos Stravinska mūzikas elementos viņš ir teju pareģojis džezu, vai drīzāk - pareģojis to, kas džezā notiks vēlāk.

Tagad jau varam runāt par to, ka viņš ir būtiski iedvesmojis vēlākās džeza mūziķu paaudzes. Bet, zini, tas ir jautājums ne tikai par viņa harmonisko izjūtu, bet arī par poliritmiskajiem konceptiem. Bija vajadzīgi 50-60 gadi, lai džezs sasniegtu to pašu poliritmisko niansi, ko Stravinskis bez bēdām lietoja savā mūzikā, savā laikā.

Vēl viens skaņdarbs, ko spēlēsiet, būs saistīts ar 2001. gada filmu “Kosmosa odiseja”. Vai tāds ir arī skaņdarba nosaukums?

Šī konkrētā skaņdarba nosaukums ir "Mēness valsis", bet tas ir daļa no lielāka projekta, kurā piedalījos pirms dažiem gadiem. Starp citu, tas arī bija nozīmīgam vēsturiskam notikumam veltīts – tā bija 60 gadu jubileja kopš pirmā cilvēka nokāpšanas uz Mēness. Ideja bija mēģināt izmantot zinātniskās fantastikas mūziku un mūziku, kas saistīta ar zinātnisko fantastiku, un izveidot jaunu versiju bigbendam. Es to veidoju ar bigbendu Hamburgā. Tādā ziņā tā bija kā spēlēšanās ar vācu mūzikas tradīcijas pērlēm. Paņemam Johana Štrausa tēmu, kas tika izmantota filmā 'Kosmosa odiseja', un skatāmies, ko varam izdarīt ar to.

'Kosmosa odiseja' man vienmēr ir likusies pārsteidzoša un to allaž saistīšu ar Deividu Boviju.Viņš, manuprāt, pats par sevi ir vesela kustība mūzikas vēsturē. Sacījāt, ka jūs iedvesmoja nokāpšana uz Mēness, filma… vai Bovijs un viņa mūzika, personība, arī šajā darbā spēlēja lomu?

Jā, tu trāpīji desmitniekā. Toreiz viss lielais projekts tika nosaukts par “Apollo” un tajā iekļāvām Deivida Bovija dziesmu “Space Oddity”. Bovijs radīja šo dziesmu, un vēlāk viens no NASA astronautiem kosmosā ierakstīja šo dziesmu ar nedaudz mainītu tekstu. Tad nu mēs arī izmantojām daļu no Bovija dziesmas. Jāsaka, ka Deivids Bovijs pats ir ļoti spēcīgs kosmosa tēls. Viņš patiešām piešķir mūzikai un mākslai citplanētiešu skatu - gan mūzikas izpausmēs, gan vizuāli.