No 22. līdz 27. oktorbim Latvijā uzstāsies Keno Harihauzena kvartets, kurā muzicē arī latviešu saksofonists Kārlis Auziņš.

"Džeza impresijās" Kārlis stāsta par kvarteta rašanos, pastāvēšanu un mūzikas stilistiku, kā arī par savu vēlmi saglabāt kontaktus ar muzikālajiem domubiedriem, kas iegūti, studējot un dzīvojot Eiropā.

Iepazīstamies arī ar pašu Keno, kurš stāsta par savu mūziku un tās pasauli. Kvartets klausītājiem piedāvās programmu “Starp džeza un klasiskās mūzikas pasaulēm”, un sastāvs ir interesants tieši instrumentu ziņā - līdzās klavierēm, saksofonam un kontrabasam Keno mūziku iedzīvina čells. Tādējādi mūzikā apvienojas gan džeza, gan klasiskās mūzikas valodas, piedāvājot savdabīgu un individuālu skanējumu.

Kvartetam ir ļoti interesants sastāvs – klavieres, saksofons, čells un kontrabass, nav ne bungu ne arī citu ritma instrumentu. Kā izveidoji tieši šādu sastāvu?

Kad izveidoju kvartetu, sākotnēji mums bija bungas, bet nebija čella. Tāds tradicionāls džeza kvartets, bet tad sapratu, ka mūzika, ko rakstu, un veids, kā to vēlos izteikt, mainās.

Sapratu, ka lielāku saikni jūtu ar klasisko mūziku, un to ir vieglāk izpaust ar čella palīdzību, nevis bungām.

Ir tik daudz mūzikas, kas ietver sevī čella skanējumu, ka tas mainīja manu uztveri par mūziku un tas dabīgi mainīja manas mūzikas virzienu.

Kā tu raksturotu savu mūziku? Kā jau minēji, tajā ir saklausāma klasiskās mūzikas ietekme, vai to varētu definēt kā third stream stilistiku?

Jā, daudzi to tā dēvē un bieži uzdod man šādu jautājumu. Third stream stils, manuprāt, ir izbeidzies, jo nav tālāk attīstījies džeza mūzikas vēsturē, kā arī netika izmantots tā potenciāls pilnībā. Pati ideja bija ļoti laba, bet, godīgi sakot, nevaru nosaukt daudz skaņdarbu, kas, manuprāt, būtu tik apbrīnojami. Protams, ka mūzika ir augstas klases, bet ne konkurētspējīga ar klasiku vai džezu.

Es mēģinu radīt mūziku, ar ko man pašam rastos dziļa saikne. Nav svarīgi, vai tā ir klasika vai džezs, katrā cenšos atrast kaut ko spēcīgu, kas man noderētu, līdz tas rezultējas kopējā stilu sajaukumā. Es to sauktu par savu personīgo mūziku, nevis third stream stilistikas konceptu.

Cik daudz no šīs mūzikas ir izrakstīta un cik daudz improvizācijas?

Skaņdarbos šī attiecība atšķiras, bet es teiktu, ka vidēji 50/50. Dažreiz 2/3 ir izrakstītas un tikai 1/3 improvizācijas. Lielā mērā tas atkarīgs arī no tā, ar kādu pieeju rakstu mūzikas ritmu, piemēram, ja basam uzrakstītu vienu garu noti, kas pildītu burdona funkciju, tā būtu daļa no frīdžeza mūzikas stilistikas, veids, kā kaut ko attīstīt no vienas nots. Es cenšos norādīt, kura daļa jāspēlē, kā rakstīts, un kur ir vieta brīvai improvizācijai.

Mēs zinām Kārli Auziņu, bet kas ir čelliste Maja un kontrabasists Andris? Viņi ir klasiskās vai džeza mūzikas pārstāvji?

Latvijas koncertos, diemžēl, spēlēsim ar diviem citiem mūziķiem. Kontrabasists Andris ir džeza mūziķis, kurš šobrīd būvē savu māju. Pirms pāris dienām viņš sagrieza roku ar zāģi un šobrīd nevar spēlēt un piedalīties koncertos, viņu aizstās cits kolēģis. Arī čelliste Maja nevarēs piedalīties, viņas vietā būs cita klasiskās mūzikas čelliste.

Man ļoti patīk mijiedarbība starp džeza saksofona spēli un klasisko čella skanējumu, kas pārstāv abas stilistikas.

Kārlis ir vienreizējs džeza mūziķis ar klasisku džeza skaņu, savukārt Aiša, kuru šajos koncertos aizstās Maju, ir lieliska akadēmiskās mūzikas interprete. Kaut kādā veidā šie divi pretējie poli panāk to, ka mūzika var būt pa vidu starp stiliem.

Kāda ir bijusi tava sadarbība ar saksofonistu Kārli Auziņu?

Kārli es pazīstu jau ļoti sen, kādus 14 gadus. Mēs esam ļoti labi draugi un kopā aizvadījuši garu muzikālo ceļu. Pirmo reizi iepazināmies Amsterdamas konservatorijā, kad abi tur uzsākām studijas.

Kad pirmoreiz tikāmies un kopā spēlējām, es sapratu – jā, šim vīram ir īstā attieksme un labas muzikālās attiecības ar citiem. Man patīk veids kā viņš veido mūziku.

Mēs Amsterdamā dzīvojām vairākus gadus, un pēc tam abi kopā mērojām savu ceļu uz Kopenhāgenu un citām Skandināvijas valstīm. Domāju, ka kopā esam ieguvuši lielu pieredzi un izpratni par to, ko otrs vēlas izteikt mūzikā. Protams, bieži izdarām dažādus secinājumus par mūziku, bet labi izprotam to, ko otrs runā, jo zinām viens otra muzikālās spējas.

Latvijā jums būs pieci koncerti, ko tajos varēs dzirdēt?

Koncertos varēs dzirdēt mūziku no mūsu pirmajiem diviem albumiem, kā arī ko jaunu, līdz šim neizdotu. Lielākoties iepriekš minēto klasikas un džeza sajaukumu, vietām sadzirdēsiet pa kādai frīdžeza daļai.

 Tavos video manīju, ka jums ar kvartetu ir bijusi iespēja uzstāties “Jazzahead” džeza mūzikas konferencē, kas notiek Vācijā. Tas noteikti bija liels pagodinājums, jo tajā piedalās tik daudz cilvēku no visas pasaules.

Keno: Jā, protams. Tā bija lieliska iespēja tur uzstāties, jo šī ir lielākā džeza konference pasaulē, ko apmeklē ļoti liela daļa industrijas cilvēku. Mūsu sastāvam bija ļoti interesanti tur uzstāties un dalīties ar savu mūziku. Protams, arī lieliska iespēja dibināt jaunus kontaktus ar cilvēkiem, kam šī mūzika interesē.