Britu medijs “Jazzwise” ir izveidojis un nu arī publicējis grāmatas formātā īpašu sarakstu, apkopojot 100 visu laiku izcilākos džeza mūzikas albumus, kas mainījuši pasauli. Raidījumā - par pirmo 10 vietu ieguvējiem.

10. vietā “Jazzwise” liek leģendāro Ķelnes koncerta ieskaņojumu, kur pie klavierēm Kīts Džarets. Savu karjeru sācis, uzstājoties Čārlza Loida un Mailsa Deivisa sastāvos, Džarets pagājušā gadsimta 70. gados kļuva par ierakstu nama ECM un tā vadītāja Manfrēda Eihera domubiedru, un gadu gaitā tika ierakstīti pilnībā improvizēti koncerti dažādās pasaules koncertzālēs. Bet tieši Ķelnes koncerts bija pirmais, kas 1975. gadā savā veidā pavēra durvis uz jaunu pasauli džeza klausītājiem un Kīta Džareta vārds pāršalca pasauli.

9. vietā - Mailsa Deivisa albums “Bitches Brew”. Ierakstīts 1969. gadā, ieraksts turpina Deivisa jau iepriekš aizsāktos eksperimentus ar elektriskajiem instrumentiem un džezroka sintēzi. Grammy balva, zelta un vēlāk arī platīna statuss par pārdoto tirāžu. Sastāvs gana liels – divi pianisti, divi bundzinieki, divi basisti, divi perkusionisti, ģitāra, arī pūtēju grupa – trompete, saksofons, bassklarnete. Bundzinieks Lenijs Vaits atceras ieraksta procesu: “Tas bija kā orķestris, un Mailss bija mūsu diriģents. Mums katram bija austiņas, jo bija jādzird vienam otru. Šajā ierakstā viesu nebija, nebija atļauts uzņemt bildes. Bet bija viens viesis, par kuru neviens nerunāja – bundzinieks Makss Roučs. Viss ieraksts tapa dzīvajā, bez pārrakstīšanas. Trīs stundas katru dienu, trīs dienas pēc kārtas.”

8. vieta – Čārlija Pārkera albums “Bird: The Complete Original Master Takes. The Savoy Recordings”. 1988. gadā izdota divu disku izlase, kurā varam dzirdēt 1940. gados veiktus ierakstus. Te varam klausīties Pārkeru ne tikai ar alta saksofonu, bet arī tenoru – šo instrumentu viņš nemaz tik bieži nespēlēja. Izlasē iekļauti tādi Pārkeru raksturojoši skaņdarbi kā “Ko Ko”, “Donna Lee”, “Billie’s Bounce”, “Chasin’ The Bird”, “Parker’s Mood” un daudzi citi. Albumā dzirdam arī plašu tā laika mūziķu plejādi – Mailss Deivis, Dizijs Gilespijs, Bads Pauelss, Makss Roučs un virkne citu, kas pagājušā gadsimta ceturtajā desmitgadē veidoja džeza skanējumu Amerikā.

7. vietā ierindots Čārlza Mingusa albums “Mingus Ah Um”. 1959. gadā ierakstītais albums bija basista Čārlza Mingusa debija ierakstu namā “Columbia”, un kritiķi raksta, ka šajā albumā īpaši izceļas iepriekš izkoptā kompozīciju un aranžējumu fokusētība, kas apvieno individuālo rokrakstu un muzikālo spontanitāti ar konsekventu formas un noskaņu vienotību. Kāds cits to raksturo kā ekskursu džeza vēsturē, kur dzirdam atsauces un veltījumus Djūkam Elingtonam, Čārlijam Pārkeram, Lesteram Jangan un Dželijam Rolam Mortonam.

1956. gadā ierakstītais Teloniusa Monka albums “Brilliant Corners” ierindojas medija “Jazzwise” 100 nozīmīgāko džeza albumu 6. vietā. Šis ir trešais Monka albums ierakstu nama “Riverside Records” paspārnē, un pirmais tur izdotais ar viņa kompozīcijām, nevis džeza standartiem. Monka mūzika bija profesionāls izaicinājums daudziem mūziķiem, piemēram, vienam no skaņdarbiem tika veikti pat 25 ieraksta varianti, un tāpat neviena no versijām nebija izdevusies no sākuma līdz beigām, tāpēc albumā dzirdam samontētu variantu. Pēc klajā nākšanas albums ieguva lielu kritiķu novērtējumu, tas tika pieteikts kā viens no svarīgākajiem modernā džeza albumiem, bez kura nevar iztikt neviena nopietna džeza kolekcija.

5. vieta - Sonija Rolinsa albums “Saxophone Colossus”. Sestais saksofonista Sonija Rolinsa studijas albums, bet pirmais, kas pavēra viņam durvis uz plašāku atpazīstamību un novērtējumu. Ierakstu studijā 1956. gadā kopā ar Rolinsu devās pianists Tomijs Flanagans, basists Dags Vatkins un bundzinieks Makss Roučs. “Downbeat” rakstīja, ka šajā albumā Sonijs Rolinss demonstrē lielisku humora izjūtu, maigumu, skaistuma izpratni, un tas viss tiek darīts ar labu svingošanu.

Bils Evanss, Skots Lafaro un Pols Moušens – šis trio ar albumu “Sunday At The Village Vanguard” ierindojas 4. vietā. Nevienam no trio nelikās, ka 1961. gada jūnijā veiktais koncertieraksts būtu kas īpašs – to klausoties, Lafaro Evansam sacīja, ka viņiem izdevies pieklājīgs ieraksts, bet ne vairāk. 11 dienas pēc koncerta Lafaro cieta autoavārijā un devās mūžībā vien 25 gadu vecumā, tāpēc bija skaidrs, ka albums jāizdod. Pats Bils Evanss teicis: “Esmu pateicīgs, ka todien veicām ierakstu, jo tā bija pēdējā reize, kad spēlējām kopā. Kad esat attīstījis spēles koncepciju, kas ir atkarīga no izcilu mūziķu individuālajām personībām, kā jūs sākat atkal no sākuma, kad viņi aiziet?” Pats Evanss ieslīga smagā dzīves posmā, vairākus mēnešus neuzstājās un nespēlēja pat mājās, bet publika un kritiķi klausījās šo albumu, par kuru teica – mūziķi saspēlējas ar perfektu empātiju un pat telepātiju, un joprojām šis albums tiek atzīts par vienu no visu laiku labākajiem koncertierakstiem džeza mūzikā.

Pirmo trijnieku iesāk Orneta Kolmena albums “The Shape of Jazz To Come”. Tas ir saksofonista trešais studijas albums, kas ierakstīts un klajā laists 1959. gadā, kad pirmo reizi ierakstu studijā saspēlējās viņa kvartets, kopā muzicējot trompetistam Donam Čerijam, basistam Čārlijam Heidenam un bundziniekam Billijam Higinsam. Šis kvartets ir uzmanības vērts, jo tajā, līdzīgi kā, piemēram, Gerija Maligana sastāvā, nav harmoniskā instrumenta – klavieru vai ģitāras, kas tātad dod lielāku brīvību improvizācijās un spēlē kopumā, veicinot un attīstot frīdžeza kustību. Kolmenam bija sava izpratne par toni un precīzu skaņojumu, viņš teicis: “Džezs ir vienīgā mūzika, kurā vienu un to pašu noti var atskaņot nakti no nakts, bet katru reizi citādi.” Savukārt Čarlzs Minguss, apmeklējot koncertus, kas sekoja albuma iznākšanai, šo mūziku raksturoja kā “organizētu dezorganizāciju”.

Pirmais desmitnieks nozīmīgāko džeza albumu sarakstā noteikti nevar iztikt bez Džona Koltreina vārda, un te mēs to redzam 2. vietā ar albumu “A Love Supreme!”. Ierakstīts vienā dienā – 1964. gada 9. decembrī – albums ir kļuvis par Koltreina vizītkarti, un “Jazzwise” raksta, ka šajā albumā saksofonista spēle ir biedējoši atklāta, intensīva un dvēseli satricinoša. Pētnieki ir analizējuši šo albumu reliģiskā un kultūrvēsturiskā kontekstā, piešķīruši tam dažādu apakšžanru piederību, snieguši visaugstākos vērtējumus recenzijās un arī pārdošanas rezultāti uzkāpa līdz pusmiljona tirāžai.

Un topa 1. vieta – daudziem, domāju, tas nebūs pārsteigums, ka tajā likts Mailsa Deivisa albums “Kind of Blue”. Albums, kura ietekme uz tālāko džeza attīstību ir nenovērtējama. Viens no Deivisa vislabākajiem sniegumiem, un viens no visu laiku labākajiem džeza albumiem. Improvizācijas bībele – tik cildinošs tituls dots šim albumam, kas ietekmēja ne tikai džeza nākotni, bet iedvesmoja mūziķus arī citos žanros. Čiks Korea atzinis, ka šis albums izveidoja jaunu mūzikas valodu, Hērbijs Henkoks jautā, vai varam nosaukt kādu mūziku, kur nedzirdam “Kind of Blue” atbalsis. Mailss Deiviss, Džons Koltreins, Kanonbals Aderlijs, Wintons Kellijs, Bils Evanss, Pols Čamberss un Džimijs Kobs – šis mūziķu sastāvs 1959. gada pavasarī devās ierakstu studijā un mainīja vēsturi.