Jauns albums un koncerts Radio 1. studijā - saruna ar ģitāristi Ellu Zīriņu

Piedāvājam iepazīties ar jaunu albumu un uzzināt vairāk par koncertu, kas Latvijas Radio 1. studijā notiks pirmdien, 11. novembrī. Abu šo notikumu centrā ir ģitāriste Ella Zīriņa – mūziķe, kas dzīvo Nīderlandē un veido starptautisku karjeru, bet kuras gaitām aktīvi sekojam līdzi arī mēs Latvijā. Oktobrī klajā nāca jaunākais Ellas Zīriņas trio albums „Boundless Blue, Sunset Hue”, par kuru iesākam mūsu sarunu un arī raidījuma gaitā klausāmies fragmentus no jaunā ieskaņojuma. Bet sarunas otrā daļa un lielā aktualitāte ir 11. novembra koncerts, kurā Ella savu mūziku atskaņos kopā ar koklētāju Laimu Jansoni un sitaminstrumentālistu Kasparu Kurdeko.

Ella Zīriņa: Man vienmēr ir bijis sapnis spēlēt kopā ar kokli un Laimu Jansoni. Tas, ko viņa dara mūzikā, ir apbrīnojami. Kad man bija 7 gadi, es vienu gadu spēlēju kokli, un atceros, kā mīlēju šo skaņu.

Kokles skaņā ir kaut kas ļoti tuvs manai dvēselei.

Vienreiz dzirdēju Laimu spēlējam dziesmusvētkos ar visu lielo kori un domāju - wow, kā tas ir iespējams? Kāds spēks ir šajā instrumentā! Kasparu Kurdeko arī esmu ļoti ilgi apbrīnojusi, viņš arī mācījās Amsterdamā. Šī būs ļoti interesanta satikšanās mums visiem, es to ļoti gaidu.

Ģitāra un sitaminstrumenti - tur nav jautājumu, kā tie varētu saspēlēties, bet ģitāra un kokle - abi ir stīginstrumenti, katrs no savas tradīcijas un mūzikas veida. Tev bija viegli vai izaicinoši radīt mūziku sastāvam ar šiem diviem stīginstrumentiem?

Man bija ideja, ka, jā, būs grūti, bet varētu būt ļoti skaisti. Uz ģitāras man ļoti patīk arpēdžijas, kad viss plūst kopā, un man šķita, ka kokle varētu spēlēt līdzīgas tekstūras kā ģitāra un to visu varētu savīt vienā lielā skaņu burbulī. Es nekad neesmu rakstījusi koklei vai mācījusies to darīt. Tas ir ļoti sarežģīts un trausls instruments. Bija neziņa un joprojām mazliet ir. Protams, es nesaprotu pilnībā, kā šis instruments darbojas, bet man šķiet, ka

tā būs ļoti skaista kombinācija, jo arī kokle var būt harmoniskais instruments un ģitāra var pārņemt melodiskā instrumenta balsi, man ir daudz pedāļu. Tur ir ļoti daudz muzikālu iespēju.

Kas tapis tieši šim sastāvam? Ar kādu sajūtu esi radījusi šo mūziku?

Dažos skaņdarbos, kad spēlēju ģitāras partiju, man liekas, ka izklausās pēc kokles, jo centos rakstīt no harmoniskā skatupunkta un vairāk domāt par harmoniju. Bet mēs šos skaņdarbus vēl neesam spēlējuši kopā ar Laimu, tā kā būs piedzīvojums. Šī mūzika ir harmoniski diezgan vienkārša, tajā nav tik daudz ātru ritmu, izrakstītas basa līnijas vai partiju, tas vairāk būs improvizēts mūzikas sets. Bungas arī būs daļa, kas krāsos mūziku.

Vai kokle tev asociējas ar latvisku skaņu? Tu mēģināji no tā izvairīties vai to pastiprināt?

Man kokle asociējas ar latvisku skaņu, folkmūziku, mūziku, ko dzirdēju jaunībā. Man šķiet, ka no šīs skaņas nevar izvairīties un tā būs daļa, bet

manis sarakstītā mūzika harmoniski neizklausās pēc folkmūzikas. Ļoti ceru, ka efekts būs citādāks nekā spēlējot “Tūdaliņ, tagadiņ” vai kādu citu skaistu latviešu tautasdziesmu.

Tas, ko kokle nes kā instruments, tā pagātne un asociācijas, protams, būs šajā mūzikā. Tās ir asociācijas, kas man bija galvā, domājot par šo mūziku.

Kāda loma būs Kasparam Kurdeko? Viņam būs tikai bungu komplekts vai plašāks sitaminstrumentu klāsts, vai tas ir atvērts jautājums improvizācijai?

Tas ir atvērts jautājums improvizācijai. Tā kā būsim trijatā, es vēlētos, lai katrs mūziķis parādītu savu spēcīgāko balsi. Visticamāk, būs momenti, kuros Kaspars spēlēs solo, un viss, kas viņam iespējams perkusiju un bungu ziņā, cerams, būs līdzi un viņš gribēs mums to parādīt. Tas būs ļoti improvizēti.