Oktoba sākumā savu debijas albumu Other Ways laidīs klajā dziedātāja Santa Šillere. Sarunā viņa atklāj, kas ir Polijas kvintets, ar ko kopā albums ieskaņots, kas ir dziedātājas izvēlētais muzikālais virziens no plašā džeza un citu žanru piedāvājuma un kā veidojies viņas kā komponistes ceļš.

Savukārt vasarā Somijā norisinājās Starptautiskās Džeza skolu asociācijas konference, kurā atkal piedalījās arī prāvs pulks Latvijas džeza vides pārstāvju - gan studenti, gan pedagogi. Par pieredzēto konferencē stāsta JVLMA džeza katedras vadītājs Indriķis Veitners un students Miks Jurovs.

Santa Šillere par jauno albumu:  "Albuma nosaukums ir Other Ways. Tas ir mans oriģinālmateriāls ar vienu lirisku atkāpi Johana Sebastiāna Baha reminora prelūdijas aranžējumā, bet pārējais ir mana mūzika, un pirmais albums ir mana pirmā dienasgrāmatas lappuse. Albumā ir kompozīcijas, kas tapušas laikā, kopš sāku nopietnāk pievērsties džeza mūzikai, tas ir, no studiju sākuma.Viena no iekļautajām kompozīcijām rakstīta, kad studēju trešajā kursā vēl bakalauros, līdz ar to ir pagājis kāds laiks. Atskatoties šķiet, ka kāda no kompozīcijām ir muzikāli tāla, bet man jau liekas, ka tas

foršais, ko var paņemt no džeza mūzikas, ir satikšanās ar šodienu un šo brīdi.

Tāpēc tas vēl jo vairāk ir izaicinājums, un man arī ir interesanti to ietērpt šodienas sajūtā. Albums ir tapis kādu piecu gadu laikā.

Mūziķu sastāvs veidojies gadu laikā. Esmu daudz spēlējusi ar latviešu mūziķiem, ar viņiem muzicēju ikdienā šeit, bet nolēmu albumu rakstīt ar savu Polijas kvintetu: pianistu Francišeku Račkovski, ģitāristu Jakubu Mizeracki, kontrabasistu Pāvelu Zvežiņski-Pioro un sitaminstrumentālistu Stefanu Račkovski.

Tituldziesma tapa Polijā 2018. gadā, kad tur studēju. Erasmus studiju posms manu dzīvi ļoti izmainīja. Protams, dzīvojot ārzemēs vai kādu brīdi uzturoties ārpus mājām, mēs pielāgojamies, un man arī, iespējams, ir tāda mainīga daba, ka es pielāgojos situācijām un cilvēkiem, uzsūcu to, kas ir apkārt. Tas nāca par labu, jo es atļāvos sākt komponēt. Polijā iepazinu ļoti daudz foršu mūziķu, kas tolaik bija mani kursa un skolas biedri, spēlējām koncertus, un vienā brīdī tas saslēdzās.

2019. gada vasarā es pirmo reizi aizbraucu uz meistarklašu nometni Voicingers. Tur bija jāuzstājas galā koncertā, es šo izdevību izmantoju. Bija mūziķi no mana šībrīža kvinteta, es viņiem iedevu dziesmu Other Ways, un, kad jutu, kas notiek, mums spēlējot kopā, uztvēru to kā zīmi, ka nedrīkstu šos mūziķus laist vaļā. Kopā ar viņiem kaut kas muzikāli mainās arī manī. Tas ir ļoti svarīgi jebkuram mūziķim.

Vokālisti uz skatuves parasti ir individuālisti, bet brīdī, kad tu izej no tās savas koncentrēšanās un atveries plašāk, sajūti atbalstu no pārējiem, tad tas klikšķis notiek.

Mēs turpinājām muzicēt kopā, kad atkal ik pa laikam aizbraucu uz Poliju, un lēmums par to, ka manu albumu rakstīsim kopā, nāca pavisam dabiski. Tas pat nebija nekādai diskusijai izvirzīts jautājums, tas nāca pašsaprotami. Other Ways manī sāka pulsēt tieši Polijā, tāpēc tur iegūtie domubiedri ir man līdzās arī ierakstā.