Starptautiskās Džeza dienas nedēļā stāstām par divām aktualitātēm - ceturtdienas vakarā JVLMA Lielajā zālē apvienotais JVLMA/RDKS/JMRMV bigbends muzicēs kopā ar Nebraskas Universitātes Omahas Mūzikas skolas pedagogiem - Darenu Petitu un Krisu Līču. Abi mūziķi viesojas arī radio studijā pie Anetes Ašmanes-VIlsones, lai pastāstītu par sajūtām pēc pirmā mēģinājuma, par "īsto" džezu un Ameriku, par līdzībām un atšķirībām, kā arī sadarbības veidošanu.
Bet otrajā raidījuma daļā Artūrs Sebris sarunājas ar Denisu Gradaļevu par jauno grupas "FunCOOLio" albumu "Ruslan Px un FunCOOLio play Bossa Nova". Albumu raksturojošā īpatnība ir oriģināls materiāla izklāsts, baltu melodiskums, kompozīciju nestandarta struktūra, kā arī tautas instrumenta – balalaikas – izmantošana. Ierakstā jūtama Jūrmalas gaišā un saulainā atmosfēra.
"FunCOOLio" mūziķi un Ruslans ir draugi jau vairāk nekā 17 gadus, taču šis ir pirmais pilnvērtīgais kopīgais radošais projekts.
Anetes Ašmanes-Vilsones saruna ar Daretu Petitu un Krisu Līču.
Vai sadarbība starp Nebraskas Universitātes Omahas mūzikas skolu un JVLMA ir cieša?
Darens: Jā, tā ilgst jau 20 gadus, un sākās kā sadarbība starp pūšaminstrumentu ansambļiem. Pateicoties Indriķim Veitneram un Maijai Sīpolai, tā ir kļuvusi arī par džeza nodaļu sadarbību un kultūras apmaiņu.
Kā jums abiem ir atbraukt uz citu valsti, citu kontinentu un ļoti īsā laikā ar studentiem sagatavot koncertprogrammu?
Darens: Viņiem notis bija jau iepriekš, viņi gatavojās, un tad es atbraucu, vadu mēģinājumus, diriģēju. Mācāmies adaptēties un ļaut studentiem darīt to, ko viņi dara.
Kriss: Tas ir kā daudziem profesionāļiem, kad pirms koncerta nav ilgs laiks mēģinājumiem, tā ir ierasta prakse sagatavot programmu īsā laikā.
Tā kā šī ir mana pirmā reize Latvijā, ir jauki redzēt pilsētu, redzēt, ar ko nodarbojas studenti, salīdzināt viņu pieredzi ar mūsu studentiem Amerikā.
Un vai lielas līdzības vai atšķirības?
Darens: Amerikā džeza ansamblis ir visās publiskajās pamatskolās un vidusskolās. Visās skolās no 6., 7. klases līdz pat vidusskolas beigām ir bigbendi, bērniem, beidzot skolu, jau ir sešu gadu pieredze ar orķestri. Bet Eiropā lielākoties tādas prakses nekur nav, ja bērniem ir tāda pieredze, tad tas lielākoties ir no mūzikas skolas. Tā ir galvenā atšķirība. Studentiem, kas pie mums iestājas, kopā spēlēšana ir ierasta lieta, viņu ausis ir pieradušas pie tā.
Kriss: Es studēju Sentlūisā un Čikāgā, kur ir spēcīgas blūza saknes, tāpēc man ir ļoti interesanti redzēt to kultūru sajaukumu, kas studentiem un pedagogiem ir šeit un parādās mūzikā. Tas ir ļoti interesanti.
Nereti dzirdam viedokli, ka īstais džezs ir Amerikā, un mēs te, Eiropā, to līdz galam nesaprotam. Ko jūs par to domājat?
Darens: Tas ir ļoti subjektīvi. Kaut kādā ziņā džezs ir tas, ko tu nosauc par džezu. Pat ASV mūziķi nevar vienoties, kas ir džezs. No Ņūorleānas mūzikas dzima svings, un svings nebija „īsts” džezs, jo tur nav tāda kontrapunkta. Pēc svinga nāca bībops, un tas nebija džezs, jo tas nebija svings. Un tad pēc bībopa hārdbops… Un vēl viena džeza lieta, ka tas sakombinējas ar mūziku, kas ir apkārt, piemēram, latīņu džezs – Džobims, Bonfa. Tas nav svings, tas nenāk no džeza tradīcijas, bet šodien tā ir daļa no džeza vārdnīcas. Ziniet, puse no visiem džeza ierakstiem ir tapusi pēc Mailsa Deivisa „Bitches Brew” ieraksta. Bieži vien džeza vēstures apmācība beidzas vēl pirms šī laika, bet ir vēl 50 gadi džeza vēsturē. Ir rokmūzika, kantrī, souls, pasaules mūzika, popmūzika un vēl daudzi žanri, kas var mijiedarboties ar džezu. Tā kā tas ir ļoti subjektīvi.
Tas, ko mēs, piemēram, tikko dzirdējām Latvijas Radio bigbenda mēģinājumā – kā gan varētu teikt, ka tas nav īsts džezs? Tas būtu smieklīgi, jo viņiem izcili izdodas.
Kriss: Es domāju, ka tu jau izcēli mūzikas galveno jēgu – uztvert apkārtējo un attīstīties. Tā tas ir noticis gadu no gada, ēru no ēras, un ir lieliski, ka mums ir mūzika, kas var savienot visu pasauli. Džezs ir mūzikas radīšanas veids, mūzikas uztveres veids. Protams, Amerikai ir bagāta džeza vēsture – Mailss Deiviss, Lūiss Ārmstrongs, Čārlijs Pārkers utt. – bet tā joprojām ir dzīva un elpojoša mūzika, kas turpina attīstīties.
Mēs tiekamies brīdī, kad jums bijis pirmais mēģinājums ar akadēmijas studentiem. Kāds tas bija?
Darens: Ļoti labs, un es gaidu uzstāšanos ceturtdien. Es domāju, ka viss saliksies kopā ļoti labi!
Kriss: Es domāju, ka viņiem ir interesanti, kā mēs vadām mēģinājumu, jo tas noteikti ir citādi, nekā ikdienā.
Kas varētu būt citādi?
Darens: Amerikā mēģinājumi mums parasti ir stundu gari, un stundas laikā ir ļoti daudz jāizdara, tāpēc tie ir dinamiski un skaidri. Šeit mēģinājums ir mierīgāks, jo ir trīs stundas. Var veltīt kaut kam lielāku uzmanību, un tas ir labi.
Kriss: Jā, mūsu skolā mēģinājumi ir tikai stundu, un jāizdara ļoti daudz lietu, jāiemācās ļoti daudz mūzikas, jāsniedz daudz koncerti, un tas viss veido džeza nodaļas reputāciju.
Tāpēc katrs mēģinājums tiek uztverts ļoti nopietni. Un šī mūsu pieredze var iedot citu skatu arī Latvijas studentiem.
Koncertā galvenokārt skanēs Darena mūzika. Kris, kā tu to raksturotu?
Kriss: Man patīk spēlēt Darena mūziku. Protams, tai apakšā ir doma par tradīciju un to, ka īstais džezs tiek spēlēts Amerikā, tajā pašā laikā Darens ir ļoti atvērts dažādām citām mūzikas ietekmēm un kultūrām. Viņš ir daudz ceļojis, un to mūzikā var dzirdēt ikviens, kas ieklausās. Tas nav vienkārši „tīrs” džezs no 1945. gada. Mūzika ir ļoti sarežģīta,bet ir forši to spēlēt. Un tā ir aizraujoša, jo ir daudz negaidītu lietu. Muzikāli pavērsieni, ko jūs nedzirdēsiet Kaunta Beizija vai Djūka Elingtona bigbendu partitūrās. Ir asimetriski ritmi, interesanta instrumentācija. Man šķiet, ka Darena mūzika patiks tiem, kas novērtē ne tikai klasisko, tīro, džezu, bet arī rokmūziku, popmūziku, latīņu mūziku. Koncerts patiks cilvēkiem, kas izbauda dažādus žanrus.
Darens: Es rakstu to, kas man patīk. Es uzaugu, klausoties džezu, bet arī un Džimiju Hendriksu, „The Who”, „Talking Heads”. Es klausījos ļoti dažādu mūziku, un nekas man nešķita kā aizliegtais auglis. Man tā ir vienkārši mūzika.
Dažādi žanri, stili un tradīcijas, apvienotas džeza rāmjos.
Darens: Jā, galvenokārt džeza. Man paredzamība šķiet ļoti garlaicīga. Tāpēc cenšos tāds nebūt.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X