Šajā reizē piedāvāju iepazīties ar joprojām gana jaunu mūziķi, kuras radošajā ceļā sasniegtas jau vairākas virsotnes. Tā ir britu saksofoniste Emma Raviča (Emma Rawicz), kuru pirmo reizi dzirdēju pirms gandrīz diviem gadiem, kad britu kolēģi no BBC viņu kā Lielbritānijas pārstāvi bija deleģējuši piedalīties Eiroradio džeza orķestrī.

Jau toreiz bija skaidrs, ka Emma, lai arī vēl ļoti jauna, ir ar lielu jaudu un potenciālu. Toreiz viņai bija 21, un viņa jau bija izdevusi savu debijas albumu “Incantation”, izplānojusi un realizējusi savu pirmo Lielbritānijas tūri, kur pieturpunktu vidū arī prestižā “Jazz Cafe” un Ronija Skota džeza klubs Londonā. Debijas albumā skan Emmas Ravičas oriģinālmūzika, viņa pati spēlē soprāna un tenora saksofonus, flautu un arī dzied, un viņas muzikālie domubiedri šajā albumā ir ģitāris Ants Lovs, pianists Skotijs Tomsons, basists Hugo paipers un bundzinieks Fins Genokijs.

Pati Emma britu kolēģiem intervijā stāsta, ka uzauga Anglijas dienvidrietumu reģionā Devonā, kur džeza mūzika koncertos skanēja ļoti reti. Sākumā viņa spēlēji vijoli, klavieres, arī klarneti, un saksofonu sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā. Vēlāk studiju ceļš turpinājās Mančestrā, bet

saksofonā viņa iemīlējās, kad pirmo reizi to ieraudzīja – meitenei tobrīd bija 12 gadi, un kāda amatieru bigbenda uzstāšanās Devonā toreiz kļuva liktenīga – Emma izdzirdēja saksofonu un saprata, ka tas ir foršākais instruments, ko viņa jebkad ir redzējusi.

Daži gadi pagāja, lai pārliecinātu vecākus, lai atļauj nomainīt instrumentu uz saksofonu, un kad tas beidzot notika, jau pēc pirmajām iepūstajām skaņām Emmai bija skaidrs, ka tas ir viņas instruments.

Un to patiesi apliecina arī viņas panākumi – kopš debijas albuma izdošanas Emmas karjera uzņēmusi lielus apgriezienus. Viņa jau muzicējusi vairāk nekā 15 valstīs, koncertturnejas ārpus Apvienotas Karalistes bijušas Vācijā un Skandināvijas valstīs,

viņa ieguvusi godalgas konkursos, Londonas Karaliskā mūzikas akadēmija viņai pasniegusi apbalvojumu par izcilību un ieguldījumu – balvu, kas nekad iepriekš nebija pasniegta studentam.

Emma uzstājas gan duetā, gan ar savu kvartetu, gan arī ar pašas izveidoto džeza orķestri. Pirms diviem gadiem viņa bija rezidences māksliniece Kembridžas džeza festivālā, kopā ar BBC orķestri viņa uzstājusies Londonas džeza festivālā, pērn viņa bija viena no solistēm, kas kopā ar Dienvidrietumvācijas Radio bigbendu uzstājās izpārdotā Berlīnes filharmonijas lielajā zālē.

Koncerta ierakstu tīmeklī meklējiet šeit!

2023. gadā Emma ierakstu nama “ACT” paspārnē izdeva albumu “Chroma”, ko laikraksts “The Guardian” jau pēc dažām nedēļām izvēlējās par “Mēneša albumu” un recenzijā rakstīja, ka Raviča attīstās neiedomājamā ātrumā, un nekas neliecina, ka tas apstāsies. Medijs “Jazzwise” raksta, ka mūzikā atklājas Emmas sinestēzija jeb krāsu dzirde, gluži tāpat kā albuma lielākais spēks – ansambļa saspēle. Albumā šoreiz Emma spēlē tenorsaksofonu un basklarneti un joprojām sadarbojas ar ģitāristu Antu Lovu, pie klavierēm ir Ivo Nēme, kontrabasu un elektrisko basu spēlē Konors Čaplins, pie bungām dzirdam Asafu Sirkisu, ierakstā piedalījusies arī dziedātāja Imija Čērčila.

Emma Raviča joprojām ir gana jauna mūziķe, bet jau ieņēmusi svarīgu lomu šodienas džeza ainā, ko apliecina kaut vai gada džeza instrumentālistes tituls, ko Emmai pērn piešķīra britu Parlamenta džeza balva.

Ir vērts paturēt prātā šīs mūziķes vārdu, viņa noteikti vēl pārsteigs un priecēs publiku ne vien ar savu lielisko saksofona spēli, bet arī individuālajām un oriģinālajām kompozīcijām.

Pavisam drīz viņu varēs dzirdēt Liverpūles džeza festivālā, martā viņa uzstāsies vairākās pilsētās Somijā, pēc tam arī Polijā, Beļģijā, Austrijā, Īrijā un citviet. Pērn Emma Raviča uzstājās arī Viļņā – varbūt varam cerēt, ka kāds koncertorganizētājs viņu uzaicinās arī uz Latviju.