Šonedēļ, kad uzzināsim Lielās mūzikas balvas laureātus, raidījumā “Džeza impresijas” pievēršamies tēmai par džeza mūziku šī apbalvojuma vēsturē, žūrijas redzeslokā, nominantu un laureātu vidū. Šis jautājums regulāri tiek apspriests pašu mūziķu starpā, jo nereti šķiet, ka viņu darbība netiek pienācīgi pamanīta un novērtēta, tāpēc pavīd doma par savas, atsevišķas balvas veidošanu. Tam ir gan plusi, gan mīnusi, tomēr svarīgākais jautājums – vai džeza nozare šobrīd Latvijā ir tik plaša un neatkarīga, lai veidotu atsevišķu apbalvojumu? Vai ir pietiekami daudz neatkarīgu un vienlaikus profesionālu vērtētāju, kas veidotu žūrijas sastāvu? Vai šāda balva varētu iegūt valsts atbalstu un finansējumu? Šobrīd skaidras atbildes nav, viedokļi dalās, taču skaidrs ir viens – džeza nozare joprojām aug un paplašinās, tāpēc ir loģiska to pārstāvju vēlme ieņemt atbilstošu vietu ne tikai Latvijas koncertdzīvē, bet arī kultūrpolitikā un tās veidojošajos instrumentos, no kuriem viens, protams, ir arī valsts augstākais apbalvojums mūzikā.

Savās pārdomās par džeza un Lielās mūzikas balvas saikni dalās ilggadēji žūrijas pārstāvji Maruta Rubeze un Andris Vecumnieks.