Dziedātāja Evilena Protektore ar muzikālajiem domubiedriem izlolojusi Freda Herša un Normas Vinstones daiļradei veltītu koncertu A Wish. Tas bija paredzēts 27. janvārī, bet negaidītas izmaiņas mūs šobrīd skar ik dienu, tāpēc koncerts ir pārcelts uz 24. februāri.

Taču sarunā Evilena stāsta ne tikai par šī koncerta tapšanu, bet arī citiem nākotnes plāniem.

Rubrikā "Mūziķis iesaka" saksofonists un komponists Roberts Martinovskis dod savu padomu, ko klausīties.

(sarunas fragments)

Evilena Protektore: Koncertprogramma ir veltījums diviem varoņiem – komponistam  Fredam Heršam un dziedātājai Normai Vinstonei. Izvēlējos šos divus māksliniekus, pateicoties pirms pāris gadiem klajā laistajam viņu albumam "Songs & Lullabies", kas kļuva par ikonisku vērtību visu vokālistu vidū, jo kompozīcijas ir izcili skaistas, ļoti melodiskas.

Pirmkārt, Freds Heršs ir brīnišķīgs komponists un lielisks pianists. Otrkārt, Norma Vinstone ir vienkārši neatkārtojama dziedātāja, kuru ļoti mīl visi vokālisti, turklāt viņa dziesmām pati raksta brīnišķīgus vārdus.

Un izrādās, ka viņa arī pasniedz meistarklases – nesen atklāju, ka viņa bijusi arī Rīgā – sniegusi meistarklases "Rīgas ritmu" ietvaros 2001. vai 2002. gadā. Diemžēl es tajā brīdī par džezu vēl neko nezināju, bet izrādās, ka Artjoms apmeklējis šīs meistarklases un bijis sajūsmā. Tāpēc arī izvēlējos veidot šo programmu kā veltījumu tieši šiem diviem māksliniekiem. Turklāt būs ne tikai Freda Herša, bet arī citu komponistu kompozīcijas, jo Norma, būdama dziedātāja, sadarbojas ar daudziem slaveniem džeza komponistiem un instrumentālistiem.

Anete Ašmane: Tu jau pieminēji Artjomu Sarvi, kas šajā koncertā būs pie klavierēm. Vēl uzstāsies arī kontrabasists Jānis Rubiks un bundzinieks Krišjānis Bremšs. Tā jums uz skatuves jau iedibināta sadarbība, vai ne?

Tieši tā!

Ļoti gribēju, lai būtu šis sastāvs, jo tieši ar šiem mūziķiem uz skatuves es jūtos ļoti labi – zinu, ka arī viņiem patīk šī mūzika, un tas nozīmē, ka viņi spēlēs ar lielu entuziasmu.

Artjoms man pirms pirmā mēģinājuma teica, ka pusotru nedēļu mājās gatavojis tikai šo programmu. Tā ka mums visiem ir daudz enerģijas un visi esam gatavi izpausties.

Kā tas ir – veidot programmu, kas veltīta konkrētam māksliniekam? Vai tas nav arī pētniecisks darbs? Tu iedziļinies viņa daiļradē, lai izvēlētos konkrētus skaņdarbus, lai izprastu labāk viņa mūzikas valodu.

Tieši tā tas arī ir. Mums jau bija līdzīga pieredze tieši ar Normas Vinstones skaņdarbiem pirms gadiem pieciem, kad Rīgā viesojās dziedātāja Arta Jēkabsone. Ļoti gribējām kopā ar viņu kopā izveidot kādu interesantu programmu, un nolēmām, ka varbūt būtu jauki uztaisīt veltījumu Normai Vinstonei. Tajā brīdī mēs ar Artu noklausījāmies visu, ko vien var no viņas noklausīties. Izvēlējāmies skaņdarbus, bija jautri un interesanti.

Gāja gadi, un mani šī ideja nelika mierā – tik skaisti skaņdarbi! Iedomājos – es taču nenodziedāju visu, ko gribēju. Sāku no jauna visu klausīties – divus mēnešus klausījos tikai Normu Vinstoni: ar dažādiem mūziķiem, dažādiem sastāviem. 

Atradu skaņdarbus, kurus nebiju atradusi pagājušajā reizē, uzdrošinājos paņemt darbus, kurus neuzdrošinājos paņemt toreiz, un man šķiet, ka programma kopumā iznākusi ļoti daudzpusīga. Pirmkārt tā būs liriska, jo Fredam ir ļoti daudz lielisku skaņdarbu – viņš ir ļoti melodisks komponists un dziedāt viņa kompozīcijas ir interesanti. Līdz ar to, ka viņš ir pianists, viņš neraksta tā, lai balsij būtu ērti, bet tas arī nozīmē, ka man ir interesantāk to dziedāt, jo balss jau ir slinka – tā vienmēr meklē kādu ērtāku variantu. Freds ar to nerēķinās, tāpēc pārlikumi vokālam sanāk ļoti interesanti. Apvienojot to ar Normas Vinstones dzejas rakstīšanas prasmēm, rezultāts ir ļoti skaists. Pāris skaņdarbu ir tādi, kurus klausoties, es pat raudu, jo tas ir tik skaisti, kā Norma prot izteikt emocijas, pastāstīt stāstu. Tas ir vienkārši neaprakstāmi.

Vairāk un plašāk - ierakstā.