Latviešu laikmetīgā džeza trio "Auziņš-Čudars-Arutyunyan" sadarbībā ar Nacionālo ierakstu kompāniju "Skani" šī gada sākumā laida klajā mūzikas albumu Tutty off Duty, kurā klausāmi Kārļa Auziņa un Matīsa Čudara oriģināldarbi. 2020. gadā Sound Division studijā ierakstītā albuma skaņas producents ir Krišs Veismanis, māsteru veidojis Martins Ruks.
Par jauno albumu Anete Ašmane-Vilsone sarunājas ar Matīsu Čudaru un Ivaru Arutjunjanu, kuri sarunā atklāj sava trio jau ilgstošās pastāvēšanas aizkulises un pievilkšanās spēku, pārspriež ieraksta un koncerta atšķirības, skaņdarbu nosaukumu nozīmi un savas oriģinālmūzikas muzikālo stilistiku.

Anete Ašmane-Vilsone: Albumā ir iekļauti Kārļa Auziņa un Matīsa Čudara skaņdarbi, tāpēc lūgšu tev, Ivar, raksturot šo mūziku, ko radījuši tavi kolēģi! Pieļauju, ka arī tu esi gana līdzdarbojies kopējā skanējuma un kompozīcijas veidošanā.

Ivars Arutjunjans: Lai gan viņu kompozicionālās valodas ir ļoti atšķirīgas, šajā trio skanējumā mums kaut kā izdodas panākt, ka tas tomēr ir viens liels skaņas mākonis. Foršākais laikam tomēr ir tas, ka šī ir grupa. Lai gan nekomponēju, es jūtu, ka šajās kompozīcijās ir virziens un tiek īpaši kultivēta un ievērota skaņa. Kompozīcijas, pirmkārt, ir ļoti skaistas melodiski, tās vienmēr ir kreatīvas, tur vienmēr ir kāds āķis, kaut kas interesants. Tās nekad nav viendimensionālas, es tur vienmēr varu izlobīt ko vairāk. Otrkārt, tās ir ļoti atvērtas un dod daudz vietas interpretācijai, bet tai pat laikā tās ir tik skaidras, ka kaut kādā ziņā spēlē pašas sevi. Viņi ir super komponisti, tāpēc nemaz nerakstu skaņdarbus šim trio, ko tur piebilst (smejas).

Matīs, albuma aprakstā saki, ka patiesībā tie ir fragmenti, kompozīcijas, idejas, kas tapušas atsevišķi, un attiecīgi saturs ir salikts no gabaliņiem. Kādi ir tie gabaliņi, kurus nesi kolēģiem un piedāvāji ieskaņot? Tematiskums ir dažāds, skaņdarbi ir gan ar angliskiem nosaukumiem, gan latviešu valodā. Tāds kā atmiņu albums?

Matīss Čudars: Dažāda mūzika dažādos laikos ir reflektējusi uz dažādiem nosaukumiem dažādos veidos, bet džeza mūzikas kontekstā nosaukumiem mēdz būt mazāka nozīme. Nosaukumi kaut ko iedod, bet tikpat labi nosaukumi varētu būt „Kompozīcija nr. 3”, „Kompozīcija nr. 5” un tā tālāk. Protams, mēs par nosaukumiem domājam, katram skaņdarbam ir kaut kāds raksturs. Citreiz nosaukumi nāk, ļoti ilgā laika periodā domājot par to skaņdarbu, bet nevienā brīdī, manuprāt, skaņdarba nosaukums nav bijis pirmais un tad mēs caur notīm un ritmiem mēģinām atainot kaut kādu afektu, ko vēlamies caur to nosaukumu panākt. Ja pavisam godīgi, tā ir mūzika mūzikas pēc. Mēs necenšamies kaut kādu konkrētu lietu pateikt. Protams, mēs cenšamies pateikt ļoti daudz lietu, bet tieši tāpēc mēs izvēlamies mūzikas līdzekli, kad ir lietas, kuras ar vārdiem īsti līdz galam nevar pateikt.

Tad muzikāli arī tās ir kā atmiņu ainas vai tagadnes mirkļa iespaidi?

MČ: Tur noteikti ir kaut kādas atmiņas, tur noteikti ir šībrīža uzplaiksnījumi. Tas noteikti nav albums ar atskatu pagātnē, kā jau minēts albuma aprakstā. Pārsvarā skaņdarbi ir tapuši Covid-19 laikā. Vai tās ir atmiņas, vai tās ir cerības, vai tās ir atklāsmes, vai tie ir uzstādījumi – tas ir klausītāju ziņā. Tās var būt arī visas lietas vienkopus.