Šoreiz "Dzejas dienu laikā" pievēršamies Jurim Kronbergam (1946-2020), par viņu sarunājoties ar rakstnieci un literatūrzinātnieci Elīnu Kokareviču.

Iemesli, kāpēc izvēle kritusi tieši uz Elīnu, ir vairāki. Piemēram, viņa ir gan viena no līdzautorēm izstādei "Juris Kronbergs te un tur", kas, visticamāk, 21. oktobrī tiks atklāta Rakstniecības un mūzikas muzejā, gan triju sarunu ciklam "Mēs ar Juri", no kura viena jau ir norisinājusies, divas vēl gaidāmas. Pirmās bija gana jestras!

Vaicāta, kad un kā iepazinusies ar Zviedrijā mītošo latviešu dzejnieku, Elīna labprāt atklāj: "Tas notika tālajā 2011. gadā, kad rakstīju maģistra darbu, un mana izvēle bija šāda: "Laiktelpa Jura Kronerga dzejā". Darbu biju jau sākusi rakstīt, biju diezgan daudz jau izdarījusi, kad mans maģistra darba vadītājs Viesturs Vecgrāvis vienā brīdī teica -

zini, ja tev nebūs intervijas ar dzīvu esošu autoru, neviens tev to maģistra darbu neieskaitīs.

Teicu - labi, domāsim, darīsim. Biju ļoti nobijusies, aizrakstīju Jurim pirmo e-pastu - tā ļoti studentiski, ar tekstu, ka rakstu par jums maģistra darbu un vai jūs nebūtu ar mieru tiks intervēts. Viņš atbildēja - jā protams, marta beigās, aprīļa sākumā būšot Rīgā, tad mēs varēsim sazināties un tikties. Pienāk marta beigas, aprīļa sākums, un nekādu ziņu no Jura nav. Rakstu vēlreiz, lai atgādinātu. Juris man atbild - piedošanu, plāni mainījušies, līdz jūlijam vai augustam būšu Parīzē.

Man iestājās neliela panika, domāju - ko darīt? Viņš to atrisināja ļoti viegli, teikdams - brauc uz Parīzi! Piecas minūtes padomāju un teicu - labi!

Un tā arī notika. Jo maģistra darbs bija jānodod maija beigās, tāpēc līdz jūlijam vai augustam gaidīt nevarēju. Tā arī iepazinos ar Juri... Parīzē mums bija divu stundu saruna ar viņu gan par visām grāmatām, gan trimdas tēmu, un kopumā bija ļoti jauki."  

Vairāk un plašāk - ierakstā.