Viktora Līvzemnieka (īstajā vārdā V. Liuzenieks, 1936-2015) pirmie dzejoļi presē parādās 50. gadu sākumā. Vēlāk iznāk tādi dzejoļu krājumi kā „Cilvēks, kuru gaida”, „Cel savu pilsētu” un citi. Šie krājumi bagāti ar dzīves tiešamības kolorītu, autors portretē cilvēku uz sadzīves ainu fona, ievieš dzejā sadzīves elementus, prozaismu, izvērš brīvā vārsmojuma formu. Viktors Līvzemnieks arī atdzejo un darbojas literatūras vērtēšanā, īpaši pievēršoties Andreja Upīša personībai. Par Viktoru Līvzemnieku stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Kristāna Kuzmina.