Pirmie akordi. Plūdoņa tapšana

Piecus rītus "Klasikā" skanēs ikgadējais raidījumu cikls "Dzejas dienu laiks", kura tēmas saistībā ar dzeju bijušas ļoti dažādas. Par to, ka mēs arī pēc daudziem gadiem novērtējam mūsu dzejniekus, par to, ar ko viņi ir saskārušies, kādas bijušas viņu kaislības, kas viņiem licies pretrunīgs, un kas – ļoti tuvs, par to runāsim "Dzejas dienu laikā" šogad.

Labs iemesls šādam skatījumam ir arī tas, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs savā nosaukumā ieguvis būtisku papildinājumu: tagad tas ir Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, turklāt nākamgad muzejs atzīmēs savu simtgadi. Pavērojot, kādi autori ir topošajā ekspozīcijā, varēsim kaut daļu no tā dzirdēt un iepazīt tieši dzejiskās noskaņās.

Pirmajā pārraidē tiekamies ar muzeja pārstāvi Ingu Barovski, kuru zinām gan kā literatūras ekspertu, gan arī kā cilvēku, kurš pēta literatūru.

Liega Piešiņa: Šodien skatu pievēršam Vilim Plūdonim. Vai vari pateikt, kāpēc tieši viņam? Jo viņš bijis gana pretrunīga personība: esam lasījuši Maijas Krekles grāmatā par Plūdoņa mīlestībām, viņa dzejoļi mums visiem tīk. Cik pretrunīgs būs tavā stāstā Vilis Plūdons?

Ingus Barovskis: Šajā stāstā Vilim Plūdonim uzmanību varam pievērst tādā aspektā, ka

mazāk zināms ir viņa pats pirmais krājums "Pirmie akordi". Šajā krājumā Plūdons faktiski balansē starp tautisko romantismu jeb nacionālo romantismu. Viņš balansē starp mīlestību pret šo virzienu un arī starp tādu kā ironiju, satīru par to.

Auseklis, piemēram, ir viens no Plūdoņa iecienītākajiem autoriem, kurš viņam ir neapšaubāms paraugs vismaz pirmā krājuma aspektā. Tajā pašā laikā Plūdons šī krājuma dzejoļos mazliet paironizē par Ausekli, paironizē par nacionālo romantismu, tātad paironizē par tā saucamo pseidoolimpu un dievībām, kuru radīšanā piedalījies Auseklis un vēl daudzi citi latviešu kungi tajā laikā. Tā ka Plūdoņa attiecības ar tautisko romantismu patiesībā ir ārkārtīgi interesantas, ja skatāmies uz viņa pirmo krājumu. 

Pirmais krājums ir mazāk zināms. Varētu arī teikt, ka tas ir viens no ne visai veiksmīgiem Plūdoņa devumiem – no literatūras kritiskā aspekta to var uztvert diezgan rezervēti. Bet nenoliedzami, krājums "Pirmie akordi" rāda Plūdoņa tapšanu. 

Vairāk – audioierakstā.