Latviešu dzejniece un tulkotāja Laima Līvena (1934-2006) šobrīd šķiet mazliet piemirsta lappuse latviešu dzejas vēstures grāmatā. Taču nepelnīti.  Viņas pirmie krājumi "Caur ziemas dienām" (1967) un "Šūpoles" (1970) bija spoži – kolēģu un komponistu iemīļoti un padomju oficiozās kritikas nemīlēti.

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Marians Rižijs.