Aizejošā gada pēdējā dienā "Klasikā" sarunājamies ar komponisti, muzikoloģi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas docētāju un vairāku kompozīcijas meistarklašu vadītāju un nu jau arī rakstnieci Gundegu Šmiti. 

Viņas mūzika tiek regulāri atskaņota gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2012. gada līdzās Latvijai viņa par savām mājām sauc arī Grieķiju.

Viņas mūzika mājo tuvu klusumam, taču bieži tajā uzmirdz arī ekspresīvas krāsas, pludinātas jaunos tembrālos meklējumos. Turpat ir arī vārds un tā trauslā robeža ar mūziku. 2013. gadā Gundega ir aizstāvējusi doktora disertāciju par dzejas un mūzikas mijiedarbi latviešu laikmetīgajā kormūzikā. Jau kopš bērnības viņa ir meklējusi radošu izpausmi literatūrā, taču tikai šogad nākusi klajā viņas debijas grāmata. Literārās iemaņas viņa ir slīpējusi Literārajā Akadēmijā un "Satori" autoru nometnēs.

"Grieķu svīta", kuras nosaukums aizgūts no instrumentālās mūzikas formas, nes sevī mūsdienu Grieķijas iedvesmotus vērojumus, taču muzikālu miniatūru vietā ir literāras miniatūras. Katra nelielā stāsta centrā ir kāds varonis – bērns, jaunietis, cilvēks brieduma gados vai sirmgalvis mūža izskaņā. Šie ļaudis satikti dažādās vidēs – tavernās, tirgū, muzejā, skolā, universitātē, ielās un dabā. Tie ir gan reālas personības, gan iztēlē piedzimuši tēli, kuros saplūst vairāki vērojumi, taču ikvienā atspoguļojas šodienas Grieķija – raiba, pretrunīga un bezgala krāsaina. Katrā no "Grieķu svītas" divdesmit miniatūrām ieskanas arī mūzika, kas kā kopīga stīga vijas cauri visai svītai.

Sarunā - aizgājušais gads kopumā, rakstīšana pret komponēšanu, mūzikas integrēšana literārā tekstā un mākslu saplūšana kā loģisks mākslinieka pašizpausmes veids.