Šoruden aprit 100 gadi, kopš tika nodibināta Liepājas opera. Godinot šo zīmīgo notikumu, oktobrī Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" mūzikas un vēstures cienītājus aicina uz grandiozu jubilejas programmu, kuras ietvaros pirmo reizi gaismā celti četri īpaši projekti – opera ģimenēm "Mūž(-uš)īgais lidojums", opera "Fausta pazudināšana" ar maestro Imanta Rešņa debiju uz koncertzāles skatuves, izstāde par Liepājas operas vēsturi un izglītojoša lekcija par operas tradīcijām Liepājā.

Audiālu, vizuālu un saturisku ieskatu Liepājas kultūrvēstures nozīmīgākajās lapaspusēs interesenti varēs gūt sadarbībā ar Liepājas muzeju tapušajā izstādē "Liepājas operai – 100", kas no 2022. gada 28. oktobra līdz 2023. gada 15. janvārim būs skatāma Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā Civita Nova. Izstādes scenogrāfiju veido mākslinieks Kristians Brekte, bet koncepciju – Liepājas Universitātes vadošā pētniece, Dr. art. Vēsma Lēvalde, ar kuru tiekamies "Klasikas" studijā. Runājam par Liepājas operu un tās likteni 100 gadu griezumā, par to, cik auglīga bija augsne, kurā varēja uzplaukt vēlme pēc savas operas par radošās inteliģences piesaisti un Liepāju kā Nacionālās pašapziņas oāzi, par to, kādi apsvērumi noteica izstādes nosaukumu "Izdzīvo vēlreiz teiksmu mūzikā", kā arī par atmiņu stāstiem un dokumentālajām liecībām, to veidojot.

Izstādē apmeklētāji varēs aplūkot operas kostīmu replikas, programmiņas un afišas, nošu partitūras, scenogrāfijas metus, foto liecības, mākslinieku sarakstes / vēstules un personīgos aksesuārus un dzirdēt audio ierakstus, tādējādi gūstot plašāku priekšstatu par Liepājas operas bagātīgo vēsturi. Ekspozīcijā ietverti materiāli no Liepājas muzeja krājuma, Liepājas teātra arhīva, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī privātu arhīvu materiāli. Izstādes oficiālā atklāšana gaidāma 29. oktobrī plkst. 17.00.

Inta Pīrāga: Gribētu sākt ar provokatīvu jautājumu. Šķiet, ka tieši opera kā neviens cits žanrs mūsu kultūras vēsturē visvairāk cīnījusies par savu izdzīvošanu. Tā tikusi gan slavēta, gan pelta. Un vienlaikus tas ir arī žanrs, kas visjūtīgāk reaģējis uz dažādām politiski ekonomiskajām peripetijām. Var teikt, ka arī Liepājas operas šinī ziņā nav izņēmums.

Vēsma Lēvalde: Bez šaubām! Sākot jau ar pirmajiem operu iestudējumiem, kurus uz Liepāju atveda hercogs Pēteris Bīrons, kas bija domāti tikai izmeklētai publikai. Tad nāca vācu teātris ar saviem operu uzvedumiem.

Tad uz Liepāju ar operu viesizrādēm brauca Krievijas trupas. Bija vācu opera. Un tur jau bija tā kultūru sadursme - kurš tad būs izcilāks, kurš atstās lielāku iespaidu uz publiku...

Un tad 1913. gadā notiek pirmais latviešu operas uzvedums Liepājā: lai arī politiski iekrāsots temats - tā ir Mihaila Gļinkas opera "Dzīvība priekš cara", tas tomēr ir latviešu teātra trupas iestudējums, un tad 1922. gadā jau tiek dibināta Liepājas opera.

Tie ir Latvijas brīvvalsts gadi - rit nemitīga cīņa ar finansiālo aspektu, bet arī tas tiek brīnišķīgi risināts, kas liecina par to, cik vienota tolaik bijusi visa muzikālā vide.

Ja paskatāmies operas repertuāru, tur ir gan kora benefice un baleta trupas benefice, gan diriģentu benefices un solistu benefices. Tas bija veids, kā tomēr atalgot šos māksliniekus, pat ja Operas biedrība īsti to nevar izdarīt. 

Un visbeidzot: padomju okupācijas laikā, kad ar politiskiem lēmumiem operu Liepājā likvidēja un muzikālo trupu slēdza, vienalga - atkal un atkal spītīgi top jauni operas uzvedumi, jauni mēģinājumi atjaunot šo tradīciju, un tie nebūt nav kusli.

Kaut vai paņemam 1959. gadu, kad bijušais izsūtītais režisors Kroders Latvijā pirmais uzdrošinās iestudēt trimdas autora darbu - Jāņa Kalniņa operu "Ugunī", pie tam ar jauniem, nevienam nezināmiem solistiem. Un recenzijas liecina, ka tas nebūt nav bijis slikti.

Tad atkal politisku lēmumu dēļ trupu slēdz. Un vienalga - atkal un atkal top dažādi operas iestudējumi: ir viencēlieni, bet "Čo-čo-sanai" bija pilns iestudējums. Viens fakts, ko daudzi droši vien nemaz nezina. 1950. gadā ar lēmumu operas trupu Liepājā likvidēja, bet 1957. gadā muzikālo trupu it kā atjaunoja. Bet pa vidu Liepājas Tautas teātrī tapuši arī operu iestudējumi! Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvā pat ir saglabājies sižets, kurā Askolds Alviks, vēlāk Liepājā diezgan pazīstams solists, dzied Pinkertonu "Čo-Čo-sanā". Opera it kā top sadarbībā ar mūzikas skolu, it kā Liepājas pašdarbības trupā, bet liekas - nu, kas tie par pašdarbniekiem, tas taču ir nopietns operas iestudējums! Bet tas ir liepājnieku spīts - ka viņus tā pavisam nevar iemīt zemē, viņi visu laiku kaut kur spraucas ārā.

Plašāk - ierakstā...