Slavenais "Carion" un LNSO apvienosies pasaules pirmatskaņojumā Rēzeknē

24. augustā Latgales vēstniecībā "Gors" koncertā "Bēthovena Heroiskā, Carion un LNSO" uzstāsies pasaulē apbrīnotais pūšaminstrumentu kvintets Carion, kuri kopā ar LNSO pirmatskaņos triju komponistu rakstītu triptihu.

Jaundarbu veido trīs kompozīcijas, kuru autori ir starptautiski pazīstami komponisti: zviedriete Brita Bīstrema, dānis Anderss Nordentofts un latvietis Andris Dzenītis, kurš savu darba daļu Delta Returning veltījis Baltijas ceļa 30. jubilejai.

Par Carion ir sajūsmā Eiropas radiostacijas un mūzikas izdevumi. BBC Music Magazine raksta – katra Carion uzstāšanās ir piecu zvaigžņu līmenī, un Ķelnes Deutschlandradio saka – vienreiz noklausoties, nepārvarami gribēsies dzirdēt viņus vēl!

Kvintets Carion ir starptautiskiem panākumiem bagāta un kritiķu slavēta dāņu-latviešu mūziķu apvienība, kurā spēlē flautiste Dora Šereša, obojists Egils Upatnieks, klarnetists Egīls Šēfers, mežradznieks Dāvids M.A.P. Palmkvists, fagotists Nilss Anderss Vedstens-Larsens. Kvintets saņēmis vairākas balvas prestižos kamermūzikas konkursos Eiropā un Japānā. Ansambļa tvarti un videoieraksti saņem kritiķu augstu atzinību. 2015. gadā kvinteta ieraksts tika pie gada labākā klasiskā albuma titula vietnē iTunes.

Bet no klasikas zelta izlases 24. augustā skanēs Ludviga van Bēthovena Trešā jeb "Heroiskā" simfonija, aizsākot svinēt komponista 250. dzimšanas dienu, ko visā pasaulē ar vērienu atzīmēs 2020. gadā. "LNSO vasarnīcas" otrās dienas vakarā festivāla saimnieks - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris - uzstāsies sava mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā.

Carion dalībnieks Egīls Šēfers stāsta, ka ideja par šāda veida koncertu radusies 2013. gadā Kopenhāgenā, spriežot par kvinteta nākotnes plāniem. "Viena no lietām, par ko mēs domājam – kā šo formātu, kas mums raksturīgs kamermūzikā ar brīvības meklēšanu un spēlēšanu bez notīm, pārvietošanās un kustēšanās dramaturģiju, tādu aktierisku lomu spēlēšanu mūzikā – kā to varētu turpināt. Darām to jau no 2002. gada, tāpēc nepieciešama atjaunināšanās. Viens no virzieniem, ko toreiz izskatījām – kā būtu šo konceptu nest uz lielās skatuves. (..) Sapratām, ka jāpasūta jauni darbi."

Rezultātā tapis nevis koncerts ar trim daļām, bet gan triptihs. Katram komponistam ir būtisks savs redzējums – mums bija svarīgi, lai katram no viņiem būtu noslēgta doma. Sapratām, ka īstais formāts būs trīs darbi, kas rindojas kopā triptihā."

Tajā pašā laikā triptihs būs dalāms – katrs darbs var dzīvot savu pilnasinīgu dzīvi; katrs no tiem ir tematiski un muzikāli noslēgts un patstāvīgs.

"1989. gadā, kad notika "Baltijas ceļš", man bija vienpadsmit gadu – ģimenē patriotisms nebija tik ļoti izteikts, tāpēc man bija liels pārsteigums, kas notiek.

Vēroju to televizorā – ļoti labi atceros, ka tas bija kaut kas grandiozs. Gadiem ejot, arvien vairāk saprotu šī notikuma nozīmību un jēgu," neslēpj Andris Dzenītis. Vaicāts, kā to visu ieaudis savā jaundarbā, komponists akcentē: "Ļoti priecājos, ka bija šāda ievirze – pats nebūtu iedomājies komponēt skaņdarbu par šādu tēmu, bet tas bija ļoti rosinoši. Ideja samērā sarežģīta – rakstīt koncertu pieciem instrumentiem ar orķestri, šādi darbi pasaules mūzikā ir retums."

Dzenīša opusa nosaukums ir "Deltas atgriešanās". "Savā ziņā – paradokss, kas dzīvē nenotiek," uzskata pats komponists.

Vairāk un plašāk šeit!