Slavas dziesma Rīgai. Sarunājamies par Plīniju, deju un mūziku

20. augustā plkst. 16.00 Mākslas muzejā "Rīgas birža" būs iespēja piedzīvot koncertstāstu "Slavas dziesma Rīgai", kurā apvienosies mūzikas, dejas un dzejas māksla. Koncertā piedalīsies dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine, baroka dejotāja Stella Lazda, aktieris un stāstnieks Ivo Martinsons, kā arī senās mūzikas ansamblis Amber Baroque Ensemble.

Programmā iekļauta 17. un 18. gadsimta komponistu Johana Sebastiana Baha, Johana Valentīna Mēdera, Izabellas Leonardas, Džovanni Legrenci, Klaudio Monteverdi un Dītriha Bukstehūdes mūzika, spožākie un asprātīgākie 16. gadsimta dzejnieka Bazilija Plīnija poēmas "Slavas dziesma Rīgai" fragmenti, ko papildinās gan baroka deja, gan īpaši šim priekšnesumam veidota laikmetīgās dejas horeogrāfija.

Koncertstāsta ideju iedvesmojusi Livonijas dzejnieka un ārsta Bazilija Plīnija (1540–1605) daiļrade. Bazilijs Plīnijs ir mācījies Rīgas Doma kora skolā un vēlāk Vitenbergā, kur studēja medicīnu ar Rīgas vadības sniegto finansiālo atbalstu. Kā pateicība Rīgas pilsētai un tās amatpersonām tapa poēma "Slavas dziesma Rīgai". Šo unikālo darbu brīnišķīgā un tēlainā veidā no latīņu valodas atdzejojis latviešu dzejnieks un tulkotājs Leons Briedis.

Bazilijs Plīnijs humorpilnā, rotaļīgā valodā uzbur tā laikmeta Rīgu – ratu dunoņu pret vecpilsētas bruģi, ostas un tirgus rosību, pat sarunas un meiteņu smieklus. Rīga ir pilsēta, kurā ir visbagātīgākie tirgi, visskanīgākās ērģeles un visskaistākās meitenes:

"Rīgā ir meitenes tādas, ar kurām, ja mērotu tevi, šķistos kā pērtiķis īsts, vārna starp baložiem tu!"

Līdz ar autoru mums ir iespēja ceļot laikā un ieraudzīt mūsu pilsētu jaunām acīm...

Bet par koncertstāsta "Slavas dziesma Rīgai" idejas dzimšanu un tās īstenošanu intervijā "Klasikai" jau šobrīd stāsta baroka čelliste Danuta Ločmele un aktieris Ivo Martinsons, kurš citstarp uzsver: "Tā ir visa Rīga, kurai viņš iet cauri un vēro, kā dzīvo cilvēki. Viņš apraksta skaņas gaisā, tirgotāju ratu grabēšanu, pakavu skaņu pret bruģi, baznīcu zvanus..."

Orests Silabiriedis: Sāksim ar pašu idejas aizmetni. No kā nāca impulss, ka Plīnijs jāliek kopā ar mūziku?

Danuta Ločmele: Jau pirms vairākiem gadiem manās rokās nonāca Bazilija Plīnija eposs "Slavas dziesma Rīgai". Šī grāmata mani pirmkārt uzrunāja ar nosaukumu un arī skaisto noformējumu. Pašķirstīju to un sapratu, ka atdzejotājs Leons Briedis šo stāstu par mūsu Rīgu 16. gadsimtā iztulkojis ārkārtīgi poētiskā, krāsainā, slavinošā valodā. Un jau tajā brīdī radās ideja, sapnis, ka varbūt kādreiz Rīgā varētu sarīkot koncertu, kurā skanētu gan dzeja, gan mūzika un arī deja. Un sapņi mēdz piepildīties! Par to es saku paldies "Rīgas biržai", kura mūs laipni uzņems savā Venēcijas zālē.

Vai toreiz tev ausīs uzreiz skanēja Ivo Martinsona balss?

Danuta Ločmele: Nē! Uzreiz noteikti ne. Satikšanās ar Ivo notika, pateicoties Sēļu muižas direktorei, kura mūs sapazīstināja caur vienu citu programmu, kurā mēs kopā darbojāmies. 

Tā ir leģendārā Ināra? 

Danuta Ločmele: Jā, leģendārā Ināra Blūma...

Ivo Martinsons: Un par to mēs viņai sakām lielu paldies!

Jā, Ināra ir slavena "savedēja"...

Ivo Martinsons: Un kopš tā brīža mana un Danutas sadarbība turpinājusies pāris reižu gadā vismaz!

Tātad tas ir noticis jau pirms vairākiem gadiem?

Danuta Ločmele: Jā, Sēļu muižā. Un tad jau tā visai dabiski viss nāca ar piedāvājumu par šo darbu - varbūt ka Ivo būtu interese to palasīties un grāmata aizceļoja pie Ivo.

Ivo Martinsons: Tādā veidā mēs izsecinām, ka idejas aizmetnis veidot šo koncertstāstu tev bijis jau pirms mūsu satikšanās!

Vēl par to deju. Danuta, kam tev deja vēl vajadzīga?

Danuta Ločmele: Arī ideja par deju neradās tūlīt. Ar Stellu Lazdu jau bijām sadarbojušās vienā programmā. Līdz ar to, ka šoreiz gribējās pilnīgāk parādīt mūziku tieši kā dejas žanru, uzrunāju Stellu arī šajā programmā.

Jo īpaši baroks ir viena vienīga deja! Starp citu, kas ir Stella Lazda? 

Danuta Ločmele: Stella Lazda, iepriekš zināma kā Stella Upaciere, ir profesionāla horeogrāfe, un šajā programmā viņa izpildīs gan baroka deju, gan arī pati savu horeogrāfiju - tā būs laikmetīgā deja, ko viņa izveidojusi, izmantojot Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju no Pirmās svītas.

Ivo, Bazilija Plīnija eposs datēts ar 1595. gadu. Kādas tev ir attiecības ar senākiem laikiem? Vai tev ir interesanti par tiem domāt? Šajā gadījumā tas ir renesanses un baroka slieksnis.

Ivo Martinsons: Es neteiktu, ka vēsturē ir mans lauciņš, bet tekstuāli tas ir savādāk. Man vispār ļoti patīk rakstītais vārds, un tad, kad Danuta man atveda šo grāmatu, jau to lasot, sapratu, ka es šo tekstu gribu runāt!

Jau lasīšanas brīdī pilnībā redzēju, kā skan mūzika, un kā šo tiešām seno informāciju, seno, skaisto tekstu, kas uzrakstīts, es kā starpnieks, kā medijs varētu nodot šodienas klausītājiem.

Es vienmēr caur tekstu jūtu ne tikai konkrētā laika notikumus un valdošo politiku, bet vispār atmosfēru gaisā. Man kā teksta lasītājam šajā gadījumā būs tāda viegla pastaiga. Tas ir ļoti pateicīgs darbs, ko lasīt. Ļoti pateicīgs! Plus vēl kopā ar mūziku - tas būs tiešām skaists pasākums.

Vairāk - audioierakstā.