Sestdienas rīta sarunā tiekamies ar pētnieci Elīnu Vikmani. Viņa ir zinātņu doktore, kura savu disertāciju veltījusi kibermuzeoloģijas un digitālo inovāciju izplatības izpētei muzeju nozarē. Sarunas gaitā apspriežam gan šo abu jomu saskarsmes punktus, gan runājam par zinātnes komunikāciju, gan - 1. septembra gaidās - arī par darbu un attīstību Latvijas Kultūras akadēmijā, kas ir Elīnas darbavieta. Bet aktuālākais sarunas temats ir Elīnas iegūtā Fulbraita stipendija (Fulbright Scholars) un gads Smitsona institūta Nacionālajā dabas vēstures muzejā Vašingtonā, uz kuru Elīna dosies jau pēc nedēļas.

Elīna Vikmane: “Fulbraita stipendija un darbs Smitsona institūtā man dod iespēju apvienoti attīstīt divas manas lielās akadēmiskās intereses – digitālo inovāciju izplatība kultūras mantojuma jomā un līdzdalīgā pētniecība kā pieeja. Iegūt šo pētniecības stipendiju ir liels pagodinājums un ieguldītā darba novērtējums.

Smitsona institūts ir ideāli piemērota vieta, kur radīt starptautiski nozīmīgas zinātniskas atziņas un censties izveidot nākotnes sadarbības pētniecībā. Tas ir fenomenāli, ka viņus ieinteresēja mans pētījuma pieteikums un ka strādāsim kopā.”

Fulbraita programma ir ASV valdības galvenā un pasaulē visplašāk atzītā starptautiskā izglītības un pētniecības apmaiņas programma. Kopš tās dibināšanas 1946. gadā Fulbright programmas dalībnieki kļuvuši par vadošiem zinātniekiem, māksliniekiem, politiķiem un sabiedrības līderiem visā pasaulē.

Smitsona institūts ir pasaulē lielākais muzeju, izglītības un pētniecības komplekss ar 21 muzeju un 14 pētniecības centriem dabaszinātnēs, mākslās un humanitārajās zinātnēs. Smitsona Nacionālais dabas vēstures muzejs ir viens no pasaulē apmeklētākajiem muzejiem, kas glabā vairāk nekā 145 miljonus priekšmetu.