"Lai būtu lielāks atspēriens doties uz priekšu, lai sāktu kustību uz priekšu, ir jāpaiet mazliet atpakaļ. Animācijā it sevišķi: lai tēls dotos uz priekšu, viņš padod savu ķermeni mazliet atpakaļ, lai pēc tam ļoti ātri dotos uz priekšu. Tāpēc ir vajdzīgs tas ieskrējiens. Un lai ieskrējiens būtu, ir jāpakāpjas atpakaļ. Tā kā nevajag baidīties atkāpties no saviem mērķiem, no citu nospraustajiem mērķiem, jo atpakaļceļs arī ir ceļš..."

Tā saka Dzintars Krūmiņš: animantors, dekorators, aktieris un režisors, savu audzēkņu mīlēts solotājs. Tagad - arī Cimzes balvas laureāts, ar kuru šorīt tiekamies "Klasikā".