Sarmīte Ēlerte: Normunds Naumanis bija urdītājs, apgaismotājs un vērtību šķirotājs

Normunda Naumaņa biedrības Valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte ir Normunda Naumaņa tekstu izlases "Kultūrnieze II" sastādītāja.

Grāmata vaļā tiks vērta 6. janvāra pēcpusdienā, kam sekos sarīkojums "NN Nakts", kad uzzināsim Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā un arī Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas ieguvējus.

Sarmīte Ēlerte, raksturojot Naumani, saka tā: "Pirmkārt, Normunds bija urdītājs. Otrkārt, viņš bija apgaismotājs. Un treškārt – es teiktu, ka viņš nodarbojās ar to, ar ko ir jānodarbojas publiskajiem intelektuāļiem – ar vērtību šķirošanu: kas ir vērtība, un kas nav vērtība."

Ar Sarmīti Ēlerti tad arī tiekamies plašākā sarunā, kurā runājam par kritikas lomu, par procesiem šajā jomā, Normunda Naumaņa personību un balvas nominantiem.

Liene Jakovļeva: Kopš "Kultūrniezes" pirmā izdevuma pagājuši jau vairāki gadi. Vai tad, kad klajā nāca pirmā grāmata, tu jau zināji, ka varētu būt arī otrā?

Sarmīte Ēlerte: Protams, Normunds pats būtu veidojis arī otro grāmatu, bet 2014. gadā viņš no mums aizgāja.

Tomēr laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam ir tapuši ļoti nozīmīgi teksti, tāpēc nedrīkstēja tos laist zudībā. Jo tad, ja teksti paliek tikai avīžu komplektos, tie netiek cilvēku pārlapoti.

Tas no manas puses bija ilgāka laika parāds, kas bija jānokārto... Tagad sakritis tā, ka grāmata iznāk un mēs to atveram tajā pašā dienā, kad jau desmito reizi tiks pasniegta Gada balva mākslas kritikā. Jo gan kritika un tās kvalitāte, gan māksla – tās abas Normundam bija ļoti svarīgas.

Rudenī būs pagājuši jau desmit gadi, kopš Normunda Naumaņa vairs nav mūsu vidū. Nedrīkstam dzīvot ilūzijās un domāt, ka pilnīgi visi, īpaši jaunā paaudze, ļoti labi zina, kas ir Normunds Naumanis. Zinu, ka tu par Normundu Naumani varētu runāt dienām un naktīm, bet – ja cilvēkiem, kuriem nav vispārēja vai ļoti skaidra priekšstata par Normundu, tev trijos teikumos būtu jāraksturo, kas bija tas, kādēļ par Normundu mēs aizvien runājam un viņa vārdā tiek saukta balva, kā tu sacītu?

Mēģināšu nosaukt trīs lietas.

Pirmkārt, Normunds bija urdītājs. Viņš bija urdītājs tādā nozīmē, ka viņam pašam bija ļoti nozīmīgi iedziļināties, saprast, izprast to drēbi un izprast, kas arī aiz šīs drēbes stāv.

Viņš bija urdītājs, viņš bija apgaismotājs, jo viņam bija ļoti, ļoti svarīgi, lai ne vien viņa tuvākie draugi, bet vispār cilvēki noteikti, noteikti redzētu to filmu; noteikti, noteikti izlasītu to grāmatu; noteikti, noteikti noklausītos to koncertu vai noskatītos to teātra izrādi... Un trešais – viņš nodarbojās ar to, ar ko jānodarbojas publiskajiem intelektuāļiem – ar vērtību šķirošanu: kas ir vērtība, un kas nav vērtība. Un tādā nozīmē viņš daudziem palīdzējis veidot zināmu kritēriju sistēmu, kā raudzīties uz mākslu. Un vēl viņš ir veidojis arī tādu kā līmeņa latiņu, ko nozīmē interesanti rakstīt par mākslu.

Tikai viens piemērs. Šī gada "NN nakts" ceremonijas scenāriste ir Ance Muižniece. Tikai sagadīšanās pēc uzzināju, ka viņa savu maģistra darbu rakstījusi par Normundu Naumani, par viņa recenzijām. Lūdzu viņai uzrakstīt pāris vārdu grāmatas ievadam. Un tajā viņa atzīst, ka reiz nejauši izlasījusi vienu no Normunda recenzijām.

Ance Muižniece nav pazinusi Naumani personīgi, nekad nav viņu satikusi, bet viņa saka tā: šī recenzija uz viņu atstājusi tikpat spilgtu iespaidu kā laba teātra izrāde, un tas bijis iemesls, kāpēc viņa sākusi par viņu interesēties, un rezultātā tapis maģistra darbs.

Man šķiet, ka Normundu ir interesanti lasīt arī tagad – tā iemesla dēļ, ka viņa slejas runā par lietām, kuras ne tikai tad, pirms desmit vai drusku vairāk gadiem bija svarīgas, bet kuras turpina notikt arī šodien.

Un viņa recenzijas ir interesanti lasīt arī tāpēc, ka daļa no tām stāsta par mākslas darbiem, kurus cilvēki Latvijā neredzēja. Šīs recenzijas pamatā ir par Alvja Hermaņa operu uzvedumiem un teātra izrādēm Itālijā, Vācijā, Zalcburgā.

Un vēl Normundam piemita ļoti augsta līmeņa kritiķa kvalitāte, ko es formulētu tā: viņš spēja mākslas darba tēlainību un atmosfēru pārtulkot drukātā vārdā.

Nevis atstāstīt, nevis pārstāstīt, bet ar savu literāro talantu viņš spēja [mākslas darba vēstījumu] transformēt no viena medija otrā.

Vairāk – ierakstā.