1. novembrī Latvijas Radio svin 95. dzimšanas dienu un, to atzīmējot, uz sarunu aicinājām Latvijas Radio ilggadējo diktori Sandru Glāzupu, kura atzīst, ka patiesi ilgs laiks radio ir pavadīts – 42 gadi, un tik ilgi var nostrādāt tikai tad, ja šis darbs ir patiesi mīļš un tas rada gandarījumu. „Es esmu apmierināta ar šo laiku,” saka Sandra.

Arī bērnībā mūsu diktore Latvijas Radio klausījās un allaž tajā varējusi atrast ko interesantu, kas piesaista. Tās bija gan pasakas, gan radio avīzes un raidlugas, gan jauka mūzika.

„Apbrīnoju to mazo kastīti, kā tās skan, kur rodas skaņa, kas tur sēž iekšā, kā tur izskatās? Un to, kā tur izskatās, to pēc gadiem uzzināju.

Ja es nebūtu izvēlējusies universitātē studēt latviešu valodas un literatūras fakultātē, tad es nebūtu šeit nokļuvusi, jo tas bija viens no priekšnoteikumiem,” atceras Sandra Glāzupa, atzīstot, ka jaunībā sapņojusi arī studēt medicīnu.

Sandras Glāzupas balss ir īpaša, tā uzrunājusi daudzus klausītājus un tagad tā ir arī digitalizēta un ikviena radio stāstu tā var nolasīt. Pārbaudīt var šeit. Sandra stāsta, ka arī viņas mammai bijusi skaista balss – dziļa un samtaina.

Uzvārds Glāzupa ir ar senām tradīcijām un zināmu auru, un Sandras vīratēvs bija ilggadējs Latvijas Nacionālās operas diriģents Rihards Glāzups, bet vīramāte – dziedātāja Auguste Klinka. Sarunā arī viņa atceras, kādi abi mākslinieki bija uz skatuves un kādi mājās.

Diktora profesija pamazām kļūst izzūdoša. „Diktors bija pirmais un galvenais cilvēks visā lielajā radio mājā. Tikai diktoram bija ļauts tiešraidē doties pie mikrofona, uzrunāt tautu. Bija jālasa ziņas, kuras vienmēr notika tiešraidē un bija arī jālasa teksti arī visus citus raidījumus. Tie bija rūpniecības, celtniecības, zinātnes un citi raidījumi,” atceroties sava darba pirmsākumus stāsta Sandra Glāzupa. Vēlāk bijušie diktori pārtapa par ko citu – Sandra nokļuva Ziņu dienestā, „sagatavot ziņas nozīmē pilnīgi kaut ko citu – jābūt daudz plašākām zināšanām, daudz vairāk jāsaprot.”

Sarunā arī uzzinām, vai Sandra Glāzupa ir reiz nokļuvusi Latvijas Radio liftā, kurš pusceļā apstājas, kāpēc labprāt klausās Imanta Kalniņa mūziku,  un ko novēl Latvijas Radio 95. jubilejā.

„Radio silto saikni ar klausītājiem var nodrošināt tikai dzīvs cilvēks. Domājot par radio nākotni, es ticu, ka vismaz tuvākos piecdesmit gadus neviens neaizstās dzīvu cilvēku pie mikrofona ar ko citu.”