20. decembrī izcilajai režisorei, aktrisei, Latvijas Kultūras akadēmijas studentu iemīļotajai Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesorei Mārai Ķimelei apritēja skaista un apaļa jubileja. Un Vecgada dienas rīts ir brīnišķīgs laiks, lai ar Māru satiktos plašākā intervijā.
Visupirms sarunā pieminam nesen mūžībā aizgājušo fotogrāfu Laimoni Stīpnieku (1936-2023), kurš savulaik daudz bildējis Valmieras teātrī un kura fiksētie Māras momentuzņēmumi nupat redzami Teātra muzejā.
Sarunas turpinājumā pārrunājam kavēšanos atmiņās un dzīvošanu šodienā, darbu ar studentiem un tuvos cilvēkus, ko var gadiem nesatikt. Piesaucam arī tos, kas citās sfērās un ar kuriem nav iespējams izveidot tiešākas saites, lai kā gribētos.
"Mēs esam neticīgie Tomi, kuriem nepieciešams iebāzt pirkstu brūcē, lai saņemtu materiālu apliecinājumu," saka Māra.
Līdz ar šo nonākam arī pie viļņu uztveršanas vai neuztveršanas un tad jau esam nonākuši teātra teritorijā. Kas ir efektīga izrāde? Kas ir izrādes gaisotne un enerģētika? Kā uztvert smalko enerģiju? Kas ir nenovērtēts mākslasdarbs (arī glezniecībā un literatūrā), kas ir neinformēts skatītājs un kā izkopt sevī uztveres spēju?
Mūsu tēmu lokā arī Māra bērnība, Lielie kapi, Rīgas transformācijas, tukšais laukums pie Brīvības pieminekļa, Nacionālās bibliotēkas ēka, vecā Valmieras teātra gaisotne, karš kā neizbēgamība un planētas (ne)iespējamā saudzēšana.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X