Tiekamies ar Latvijas Kultūras koledžas direktori Diānu Čivli, lai runātu par koledžas astoņdesmitgadi, par to, kā šī mācību iestāde gadu gaitā ir mainījusies un pielāgojusies mūslaiku prasībām un kā veicies ar tās pievienošanos Latvijas Kultūras akadēmijai.

Ieva Zeidmane: Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža, tolaik gan ar citu nosaukumu, tika izveidota 1946. gadā. Tātad šis gads koledžai rit 80. jubilejas zīmē. Jūs to tā arī izjūtat?

Diāna Čivle: Jā, mēs tiešām to ļoti izjūtam! Kopš esam atgādinājuši par šo zīmīgo skaitli un par faktu, ka koledža kā viena no ilglaicīgākajām augstākās izglītības iestādēm šobrīd svin 80 gadu jubileju,

absolventi, kas beiguši vai nu Latvijas Kultūras koledžu, vai nu Latvijas Kultūras skolu, vai arī Latvijas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu – tās visas ir iestādes, kas saistās ar Latvijas Kultūras koledžu –, arvien vairāk ir ieinteresēti kaut kādā veidā dalīties atziņās par šiem laikiem.

Jo tie ir bijuši ļoti mainīgi, vētraini, savdabīgi laiki, kam koledža izgājusi cauri, un tieši tāpēc ne tikai koledžas vēsture, bet arī laiks, kurā tā ir mainījusies, transformējusies un attīstījusies, ir ļoti būtisks un interesants Latvijā kopumā.

Tātad šīs jubilejas kontekstā jūsu audzēkņi veikuši pētījumus un strukturējuši pieturpunktus?

Ne tikai audzēkņi! Esam ieguvuši finansējumu zinātniskam pētījumam, kurā tiek izpētīta un digitalizēta vēsture, kas līdz šim nav apkopota. Ar ļoti lielu interesi pētām, kādi dažādos laikposmos bijuši akcenti, kādas bijušas izglītības programmas, kādi vispār bijuši kultūras darbinieku jaunās audzes veidošanas principi.

Tā zināmā mērā ir arī mūsu kultūras jomas vēsture, kam šobrīd ejam cauri.

Mūslaiku kontekstā lūkojoties, atslēgas punkti ir trīs: 2002. gada 1. janvāris, kad tapa Latvijas Kultūras koledža – tieši ar šādu nosaukumu; tad nāk 2012. gada 1. janvāris, kad Latvijas Kultūras koledža kļuva par Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūru, iegūstot pilno nosaukumu – Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža, savukārt 2025. gadā Latvijas Kultūras koledža ieguva jaunu statusu, kļūstot par Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienību.

Patiesi, skatoties vēsturē, bija divas iestādes – Latvijas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums un Kultūras skola, kas ir Kultūras koledžas institucionāli vēsturiskie priekšteči. Tā ir daļa no koledžas vēstures, jo, arī pētot dokumentus, institucionālā pāriešana no vienas iestādes uz otru bijusi diezgan pamatota. Tiešām varam uzskatīt, ka abas šīs iestādes – gan Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, gan Kultūras skola – pēc būtības jau bija Latvijas Kultūras koledža. 2002. gadā Kultūras koledža nonāca Kultūras ministrijas pārziņā un kļuva par augstākās izglītības iestādi, jo līdz tam apmācības vairāk bija orientētas uz tehnikuma līmeni – tur mācījās vidusskolēni.

Šobrīd Latvijas Kultūras koledža ir augstākās izglītības iestāde, un tieši pagājušais gads patiesībā ir jauns un būtisks solis tās tālākajā attīstībā, jo,

kļūstot par daļu no Latvijas Kultūras akadēmijas jeb ieejot Latvijas Kultūras akadēmijas ekosistēmā, Kultūras koledža, no vienas puses, saglabā savu seju, stilu un atmosfēru, kādā veidā mēs strādājam, bet no otras puses – esam kļuvuši par būtisku daļu no kultūras izglītības sistēmas augstākās izglītības līmenī.

Līdz ar to, ka Kultūras koledža ir Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā struktūrvienība, jauniešiem dodam iespēju apgūt pirmo īsā cikla augstākās izglītības līmeni.

Kāda ir Latvijas Kultūras koledžas seja?

Atšķirīgos laika posmos tā bijusi dažāda, tomēr

ir lietas, kuras nemainās. Nemainās dzīvelīgais radošums.

Nemainās tas, ka atšķirībā no akadēmiskas izglītības, Kultūras koledžas audzēkņi mācās praktiski, darba vidē: vai nu tas ir pasākumu producents vai tehniskais producents, bet viņš mācās tieši pasākuma laikā savu mentoru un pasniedzēju vadībā. Darba vidē integrētā izglītība jau no pirmā brīža paredz praktisku darbošanos kultūras jomā un atrašanos kultūras atmosfērā.

Radošums un radīšanas gēns šeit ir klātesošs jau no pirmā brīža, no pirmās dienas, ienākot Latvijas Kultūras koledžā.

Jo tie, kas šeit studē, jau mācību laikā sāk strādāt kultūras jomā – dažādās radošajās industrijas, paralēli gan apgūstot zināšanas, gan uzreiz tās jau praktiski pārbaudot reālā darbībā.

Pilnu interviju klausieties audioierakstā!