"Šis ir pirmais lielais konkurss, kurā esmu uzdrošinājies piedalīties... Un ir ļoti liels gandarījums, ka žūrija mani novērtējusi un esmu iekļuvusi finālā... (..) Visa konkursa laikā virmojusi ļoti pozitīva gaisotne," teic jaunā dziedātāja Etīna Emīlija Saulīte, par kuru šovakar turēsim īkšķus Hansa Gabora Belvederes operdziedātāju konkursa finālā, kas risināsies Dzintaru koncertzālē. Tiešraidē to piedāvās "Klasika".

Inga Žilinska: Labrīt, Etīna! Kā jūtaties dziedātājam tik agrajā rīta stundā?

Etīna Emīlija Saulīte: Ļoti labi! Mazliet satraukta, bet ļoti, ļoti priecīga par vakarā gaidāmo koncertu.

Pamatā esat pianiste. Cik ilgu laiku jau sevi saucat par dziedātāju?

Es gan teiktu, ka par dziedātāju sevi saucu visu savu mūžu... Bet – jā, tā cītīgāk dziedāšanai pievēršos pēdējos piecus gadus. Patlaban studēju Emīla Dārziņa mūzikas skolā, teorijas klasē. Mani ceļi dziedāšanā droši vien aizsākās pie Edgara Kramiņa – vairākus gadus mācījos viņa studijā, kur arī sāku iekāpt akadēmiskajā vokālā. Pēc tam ceļi virzījās uz Dārziņskolu, kur paralēli uzsāku mācības pie Irmas Pavāres.

Vai ir vēl kāds konsultants, kas jūs konsultē vokālajā mākslā patlaban?

Jā, ir daudzi konsultanti – jomas profesionāļi – gan Latvijā, gan ārzemēs.

Šķiet, ka Belvederes konkurss, kas ir visai nopietnas sacensības dziedātāju vidū, jums ir pirmais konkurss, kurā piedalāties?

Jā gan, šis ir pirmais lielais konkurss, kurā esmu uzdrošinājusies piedalīties... Man ir ļoti liels gandarījums, ka žūrija mani novērtējusi un esmu iekļuvusi finālā.

Vai gadījumā neesat pati jaunākā dalībniece konkursa finālā?

Finālā noteikti esmu jaunākā, un domāju, ka arī visās pārējās kārtās varētu sevi saukt par jaunāko dalībnieci…

Jūs esat soprāns: kādā mūzikā šobrīd jūtaties vislabāk un visērtāk? Barokā, romantismā, Pučīni? Kurš ir jūsu virziens patlaban?

Teikšu godīgi, ka

patlaban mana balss vēl nav simtprocentīgi attīstījusies, tāpēc man ir ļoti jāuzmanās ar repertuāru, ko dziedu, lai varētu parādīt visu to, kas man ir, nevis to, kā vēl man nav, bet vislabāk jūtos vēlīnajā romantismā. Ļoti izbaudu Pučīni mūziku un domāju, ka turpmāk mans repertuārs varētu saistīties ar Verdi, un vēl daudz vēlāk – ar  Vāgneru.

Bet tas, protams, vēl pagaidām ir tikai sapņos.

Šobrīd esat Latvijas Nacionālās operas kora dziedātāja: ļoti daudzi vokālie pedagogi saka, ka kora dziedāšana un vokālā māksla nav savienojamas lietas. Kā jums izdodas apvienot abas jomas?

Kaut kādā mērā varbūt tā ir taisnība, bet es

kora dziedātājas darbu izmantoju kā praksi, kā mācības – kā varu lielu un savādāku slodzi pavērst savā labā, lai varētu pilnveidoties arī savā solistes karjerā. Operas korim turklāt ir mazliet cita specifika, jo, pirmkārt, mēs visu laiku piedalāmies izrādēs,

tāpēc te nav runa tikai par kordziedāšanu, bet par to, ka varu būt regulāri operas vidē un pieredzēt visu to repertuāru, ar ko man, iespējams, nākotnē nāksies sastapties kā solistei. Tāpēc es šajā apvienojumā vairāk redzu plusus, nevis mīnusus.

Bet nu mazliet par konkursu. Kāda bija šī konkursa gaisotne aizvadītajās kārtās – gan  atlasē, gan pusfinālā? Kāda bija komunikācija ar kolēģiem un citiem konkursantiem?

Visa konkursa laikā virmoja ļoti pozitīva gaisotne.

Īpaši jauka bija pirmā satikšanās, kad varējām mazliet iepazīties viens ar otru, bija ļoti interesanti iepazīties ar dziedātājiem, kuri nāk no zemeslodes otras puses. Kad sākās konkurss un gatavošanās dziedāšanai, komunikācija bija daudz mazāka, jo visi savā uztraukumā skrēja cits citam garām un katrs par varītēm plēsās uz labāko rezultātu. (smejas)

Bet kopumā viss bija ļoti jauki, ļoti pozitīvi, un arī tagad, finālkārtās, jūtamies kā draugi. Viss ir ļoti jauki!

Konkursa iepriekšējās kārtās jūs muzicējāt kopā ar pianisti Aiju Kuzmani, bet šovakar tas būs orķestris. Vai jau tikāties kādā no mēģinājumiem?

Jā, mēģinājumi jau ir bijuši. Tas būs Latvijas Nacionālās operas orķestris ar Mārtiņu Ozoliņu pie diriģenta pults. Šī ir ļoti brīnišķīga iespēja visiem finālistiem sadarboties ar lielisku orķestri, kas jau ir ar lielu pieredzi tieši operas jomā.

Un kas tad būs tas, ko jūs šovakar dziedāsit?

Es šovakar izpildīšu kādu ļoti skaistu, jauku āriju – tā būs Mimī ārija no Džakomo Pučīni operas "Bohēma".

Droši vien kā kora dziedātāja esat piedalījusies šajā uzvedumā. Tagad jāiejūtas Mimī lomā. Kāda ir jūsu Mimī?

Mana Mimī ir ļoti gaiša, vienkārša dvēsele, kura vēl nezina, kas viņu gaida, un bauda katru sekundi, ko viņai dzīve piedāvā. Mēģināšu šo gaišumu un vieglumu saglabāt arī savā dziedājumā.

Mēs no sirds novēlam jums vislabāko izdošanos šovakar un turēsim īkšķus, pulksten 17 "Klasikā" piedāvājot arī tiešraidi. Lai viss izdodas, kā iecerēts un – lai labi skan!

Paldies!