Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) klusums ir tikai šķietams – “Covid-19” it visā ieviesis savas korekcijas, un daudzas darbības notiek virtuālajā vidē. Taču vairāk par pandēmijas izraisītajām blaknēm gleznotāju, LMA profesoru un šīs augstskolas rektoru Kristapu Zariņu satrauc politiķu rosinātās pārmaiņas. "Tas, ko pašlaik iniciē Izglītības ministrija un vadošā koalīcija to apstiprina, manuprāt, ir ceļš uz totalitārismu. Katrai augstskolai vajadzēs vēl trīssimt tūkstošus gada budžetā, lai varētu uzturēt politisko ielikteņu padomi, par kuras kompetenci jāšaubās. Tas ir absolūti nepārdomāts solis, lai sagrautu ļoti labo Latvijas izglītības telpu," intervijā Latvijas Radio3 “Klasika” sašutumu neslēpj Zariņš.

Sandra Ņedzvecka: Šobrīd akadēmija ir pilnīgi tukša – tāpat kā daudzas vietas šais laikos. Nojaušu, ka klusums ir ļoti, ļoti maldinošs. Kur šobrīd akadēmijā notiek īstā darbība? Jo ir maijs, tūlīt būs vasara – šis ir gan ražas, gan sēšanas laiks.

Darbība notiek, jo studenti pašlaik ir augšupielādējuši savus darbus “google” vietnē, kur pasniedzēji tos apskatās un izliek semestra atzīmes, savukārt diplomandi veido un strādā pie savas diplomdarba tēmas – sākot ar šodienu, kad atļauts izstrādāt diplomdarbu mācību iestādē, keramiķi iedarbinājuši krāsnis, stiklinieki un grafikas katedras studenti tiek pie oforta un litogrāfijas spiedēm, bet modes studenti – pie šujmašīnām un pogu mašīnām... Bet, neskatoties uz to, katram mājās ir savs artelis, jo

mākslinieks jau neizbeidzas, aizverot augstskolas durvis – viņš ar to tikai sākas.

Studenti atraduši iespējas strādāt arī savās mājās jeb darbnīcās. Diplomdarbi būs, un no 1. jūnija tos varēs apskatīt virtuāli – esam izstrādājuši paši savu individuālo platformu, kurā ieskenējam akadēmijas daļu, tā ka darbi būs it kā izlikti akadēmijā, bet apskatāmi internetā. Arī diplomandu aizstāvēšanās notiks šajā vietnē. Maģistriem goda profesors un maģistra aizstāvēšanās komisijas vadītājs būs bijušais Norčēpingas mākslas augstskolas rektors, kurš pandēmijas dēļ aizkavējies Rīgā. (..) Mūsu akadēmija iesaistīta starptautiskā universitāšu alianses procesā, kurš sākās pagājušajā gadā – tajā kopā ar mums ir arī Budapeštas Mākslas akadēmija, Drēzdenes Mākslas akadēmija un Romas Mākslas akadēmija, un visi kopā izstrādājam programmu, ko prezentēsim pēc diviem gadiem – kā students var mācīties šajās četrās augstskolās un iegūt Eiropas diplomu mākslās. Manā izpratnē tas ir gan milzīgs gods, gan izaicinājums, jo ne no Baltijas reģiona, ne Skandināvijas nav nevienas citas augstskolas, kas būtu tikušas šajā aliansē – tas bija starptautisks konkurss. Esam starptautiski novērtēti, ko diemžēl nesaprot Izglītības ministrija... Jo tas, ko pašlaik iniciē Izglītības ministrija un vadošā koalīcija to apstiprina, manuprāt, ir ceļš uz totalitārismu. Akadēmijas Satversmi 1924. gadā apstiprināja prezidents Čakste, bet

pašlaik likumprojektā ir doma, ka augstskolu Satversmes apstiprinās Izglītības ministrija, kas, manuprāt, ir absolūti nedemokrātiski un grauj augstskolas autonomiju! Tur vispār tiek atmesta doma par akadēmisko brīvību, akadēmisko un vispārcilvēcisko domu.

Koalīcijas interešu vārdā tiek kontrolēts simt miljonu budžets – tas ir augstākās izglītības budžets Latvijā, kas ir absolūti zem jebkuras kritikas, jo budžets Latvijas izglītības telpai ir zemākais Eiropā.

Vienīgais, par ko koalīcija varēja cīnīties un risināt – kā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, jo padomes, kuras pašlaik tiek ieviestas un uzspiestas, būs jāfinansē: katrai augstskolai vajadzēs vēl trīssimt tūkstošus gada budžetā, lai varētu uzturēt šo politisko ielikteņu padomi, par kuras kompetenci jāšaubās.

Tiek rakstīts, ka tas būs starptautisks konkurss, bet nezin kāpēc tiek minēts, ka šajā konkursā nevar piedalīties tie, kas ir VDK sarakstos. Tad jājautā – ja tas ir starptautisks konkurss, tad būtu jāpieraksta, ka pretendenti nevar būt arī Al-Qaida sarakstos, narkokarteļa dīleru sarakstos un tamlīdzīgi. Tas ir absolūti nepārdomāts solis, lai sagrautu ļoti labo Latvijas izglītības telpu, kurai, protams, ir arī savi mīnusi, tāpat kā jebkurai lietai. Tas taču ir normāli. Bet iedomāties, ka ar kaut kādu papīru varētu uzlabot augstāko izglītību, ir absolūti īslaicīga domāšana.

Kam jānotiek, lai šo procesu apturētu?

Politiķiem jāatmet alkatīgā tieksme sadalīt izglītības un arī citus budžetus savā labā un jādomā par tautu, kas viņus ir ievēlējusi, bet ne jau tāpēc, lai viņi piebāztu savas kabatas.

Gluži praktiski – kas tagad notiks šo padomju sakarā?

Katrai augstskolai padome noteikta no septiņiem cilvēkiem, kas ir minimums, līdz vienpadsmit, kas ir maksimums. Septiņdesmit pieci procenti no šīs padomes būs ministrijas ielikteņi, bet no pārējiem divdesmit pieciem procentiem tikai viens būs studentu pārstāvis, kas ir nonsenss, jo līdz šim jebkuras augstskolas Satversme, ko apstiprinājis demorātisks parlaments, paredzēja to, ka studentu klātbūtne gan Senātā, gan Satversmē ir divdesmit pieci procenti kā minimums. Respektīvi, ka studentiem arī ir kāds vārds sakāms par izglītības sistēmu.

Šajā gadījumā ar lielām mokām un iejaucoties Valsts prezidentam, atļāva viena (!) studenta balsi, kas neko nemaina, ja ir desmit citas balsis. Un katrai augstskolai vajadzēs trīssimt tūkstošus, lai uzturētu šīs padomes.

Pilnu sarunas versiju lasiet lsm.lv!