"Klasikas" viešņas - Solvita Krese un Inga Lāce. Viņas plašāk vēsta par Baltijas vērienīgāko ikgadējo laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit, kas tiks atklāts jau 7. septembrī.

Skaistais atvasaras mēnesis septembris šogad atkal atnāks ar vērienīgāko laikmetīgās mākslas notikumu Baltijā Survival Kit. Šogad tam dots nosaukums “Saiet ābolā * kokā * sēnē * ledājā * gliemežvākā * briedī * kanārijputniņā * sikspārnī”, un tas būs vērsts uz pasaules uztveres paplašināšanu un mācīšanos no dabas.

Survival Kit norisināsies no 8. septembra līdz 1. oktobrim Rīgā, bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4.

Festivāla galvenais notikums, tāpat kā citus gadus, būs starptautiska mākslas izstāde, kurā savus darbus apskatei piedāvās vairāki desmiti spilgtu, starptautiski atzītu mākslinieku no daudzām pasaules valstīm: Marija Tereza Alvisa (Maria Thereza Alves), Lorija Andersone (Laurie Anderson), Žonatass de Andradi (Jonathas de Andrade), Lota Antonsone (Lotta Antonsson), Hildura Bjarnadoutira (Hildur Bjarnadóttir), Annika Eriksone (Annika Eriksson), Džims Holjoaks (Jim Holyoak), Nona Inesku (Nona Inescu), Brita Marakata-Laba (Britta Marakatt-Labba) u.c.

Veidojot izstādi, tiek uzdots jautājums - vai, izvairoties no cilvēka centrālās lomas mācīšanās procesos, jūtot līdzi un izprotot citas būtnes, ir iespējams izveidot vienotāku izpratni par pasauli?

"Mēs dzīvojam laikā, kurā pasaule tiek interpretēta, izmantojot populismu un konservatīvu nacionālismu, un notiek neapdomīga dabas izmantošana, tāpēc Survival Kit 9 būs vērsts uz jaunas pieredzes un maņu apzināšanu, uzsverot citus pasaules uztveres un mācīšanās veidus,” saka festivāla kuratoru komanda.

Festivāls Survival Kit pirmo reizi notika 2009. gadā. Tas radās kā reakcija uz ekonomiskās krīzes skarto Latviju ar mērķi rosināt sabiedrību reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Katru gadu festivālam izraugās sabiedrībā aktuālu un nozīmīgu tēmu.

Par festivāla norises vietu tiek izmantotas Rīgas tukšās ēkas, tādā veidā piedāvājot jaunu attīstības stratēģiju pilsētplānošanā.

Aizvadīto gadu laikā festivāls kļuvis par vērienīgāko laikmetīgās mākslas skati Baltijā, kas ik reizi pulcina apmēram 20 000 apmeklētāju.