Mūzikas nama "Daile" saimniece Anda Zadovska: Ir labi pastrādāts!

Mūzikas nams "Daile" aicina uz 10. dzimšanas dienas koncertiem novembrī, kuros izskanēs "Dailes" nama zelta fonda koncertprogrammas. Par godu svinīgajam notikumam, "Klasikā" tiekamies ar Mūzikas nama "Daile" direktori Andu Zadovsku, kurai labāk patīk, ja viņu dēvē par mūzikas nama "Daile" saimnieci.

Runājam par to, cik viegli šodien saglabāt neatkarīgās koncertzāles satusu, par lielākajiem izaicinājumiem nama 10 gadu pastāvēšanas laikā, par sadarbību ar mūziķiem, aktieriem, komponistiem un režisoriem, ar kuriem tapušas daudzas autorprogrammas. Tāpat spriežam par publiku un tās vēlmēm, kā arī jubileju zelta griezumā…

Inta Pīrāga: Kā jūs pati teiktu – vai šie desmit gadi pagājuši kā viens mirklis, vai arī šis laiks tomēr ir kā sātīgs pīrāgs, kurā kārtu pa kārtām nogulsnējušies gan iespaidi, gan notikumi, gan sajūtas?

Anda Zadovska: Man tiešām tas ir nozīmīgs notikums, jo

desmit gadi – tas patiesībā nav nekāds joks. Līdz ar to, ka pilnībā strādājam bez valsts finansējuma, šajā laikā mums gājis arī ne tik viegli…

Bet tik un tā ar lielu prieku sagaidu desmit gadu jubileju, jo tagad, apkopojot visus notikumus, kas "Dailes" namā bijuši šo desmit gadu laikā, varu tiešām lepoties ar to. Uz "Dailes" skatuves uzstājušies visi mūsdienu labākie komponisti un izpildītājmākslinieki, un kopā ar Vili Daudziņu esam ieviesuši tādu kā poētisko lekciju žanru, kas kļuvis ļoti populārs.

Tā ka atskatoties uz šiem desmit gadiem, varu teikt – ir labi pastrādāts!

Vai atceraties arī pašu pirmo notikumu šajā namā?

Protams, ka ļoti labi to atceros!

Tieši pirms desmit gadiem ap šo laiku nekas nebija vienkārši: ņemot vērā, ka mums nekāda finansējuma nebija, viss izrādījās gana sarežģītāk, nekā biju domājusi, bet ļoti labi, ka pašā sākumā to nezināju – iespējams, ka būtu nobijusies no tā... (smejas)

Toreiz Ojāram Vācietim bija 80 gadu jubileja, un komponists Jānis Lūsēns speciāli uzrakstīja jaunu dziesmu ciklu kā rokkoncertu ar Ojāra Vācieša vārdiem "Pus es". Solists bija Ģirts Ķesteris, režisors un scenogrāfs – Reinis Suhanovs. Ar tādu vērienīgu muzikālu iestudējumu atklājām "Dailes" namu. Jā, tieši pirms desmit gadiem! Šogad tieši šajā pašā datumā – 13. novembrī – svinēsim Vācieša 90 gadu jubileju, un "Dailes" namam – jau desmito dzimšanas dienu. Pilnīgi neticami!

Vienīgā neatkarīgā koncertzāle Latvijā – skan lepni. Bet ko tas īsti nozīmē – neatkarīgais statuss? Vai no daudz kā nācies atteikties, varbūt daudz ko nācies arī upurēt?

Nē, es neteikšu, ka tā. Man jau liekas, ka

būt neatkarīgam – tās tieši ir lielākas iespējas. Protams, ņemot vērā visu materiālo pusi, nav jau tā, ka notiek tikai koncerti – ka ir tikai vieni prieki, dziesmas un dejas. Ir tam arī otra puse – koncertzāles uzturēšanas izmaksas, kas nebūt nav vienkāršas, un mūsu gadījumā mēs jau nekad neko nevaram prognozēt.

Piemēram, gada sākumā komunālās izmaksas pēkšņi pieauga trīsarpus reižu. Ar to nebijām rēķinājušies. Plānojot nākamo gadu, arī nezinu: visi saka, ka it kā nekas lielāks nebūs, it kā varbūt arī būs, bet man jau šobrīd tas viss jāsaplāno un jānosedz tikai un vienīgi no mūsu biļešu ieņēmumiem.

Sakāt, ka neatkarība – tā ir lielākas iespējas. Taču tas nav abstrakts peldējums izplatījumā. Jūsu darbība notiek pēc strukturēta plāna un saviem likumiem.

Jā,

protams, es ļoti plānoju, bet no manis neatkarīgu apstākļu dēļ ļoti bieži nākas tos plānus mainīt, un tad ir jādomā: varbūt izvēlamies nestandarta risinājumus, kā nosegt robus budžetā? Bet nu – mums pagaidām līdz šim tas ir izdevies.

Varbūt tāpēc, ka esmu beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, un tas man nācis par labu kādās reizēs.

Vai šie desmit gadi jums iemācījuši arī uzminēt klausītāju vēlmes?

Man jau pašai liekas, ka jā! Jo

tas bija tieši mans mērķis: kad sākām strādāt, domāju – tā  labākā lieta būtu, ja mēs iegūtu savu pastāvīgo publiku un klausītāju. Un tagad atskatoties uz šiem desmit gadiem, gribētu pat teikt, ka tas tā arī ir.

Skatītāji nāk un jau meklē, kas notiek jauns "Dailes" namā, un man par to ir vislielākais prieks – ka esam nostiprinājuši savu skatītāju loku.

Gan pašos pirmsākumos, gan arī šobrīd "Dailes" nams darbojas pēc teātriem pietuvinātas repertuāra politikas. Tās ir programmas, kuras mākslinieki piedāvā vai nu reizi mēnesī, vai divreiz mēnesī. Bet ir arī tādas ilggadīgas programmas kā, piemēram, Jāņa Lūsēna "Mazu brīdi pirms", kuru sākāt, manuprāt, vēl tad, kad mūzikas nams "Daile" nemaz vēl nebija plānots.

"Mazu brīdi pirms" ir mans pats pirmais rīkotais koncerts, kas notika 2008. gada 11. novembrī! Šogad 11. novembrī svinam 15 gadus kopš šis programmas pirmatskaņojuma, un vēl joprojām šī programma ir mūsu repertuārā.

Par godu tās 15 gadu jubilejai kopš pirmatskaņojuma mūzikas namā "Daile" 11. novembrī atkal notiks koncerts "Mazu brīdi pirms", kurā dziedās mana māsa Kristīne Zadovska un Ingus Pētersons, un Jānis Lūsēns būs pie klavierēm. Tas ir ļoti īpašs notikums, jo tā bija tiešām pati, pati pirmā programma, ko savā dzīvē organizēju kā producente...

Starp citu, zinu daudzus, kuriem ir pat tāda tradīcija, ka ap Ziemassvētku laiku viņi katru gadu mēģina aiziet uz šo koncertu, un tad, ja nav bijuši, nav tikuši pie vajadzīgās svētku noskaņas. 

Programma patiešām šo gadu laikā noteikti izskanējusi jau vairāk nekā simt reižu. Plūdoņa un Kārļa Skalbes dzeja Lūsēna mūzikā ir klasika… Arī man pašai šis cikls ir ļoti, ļoti tuvs.

Vairāk – audioierakstā.