"Man liekas, ka ir divu veidu mākslinieki – tie, kuri vēršas uz ārējiem procesiem, un tie, kuri iet iekšā sevī. Es noteikti piederu pie otrā varianta, jo man dziļi sirdī liekas, ka tas ir godīgi, ja idejas testēju uz sevi," – tā gleznotājam Kasparam Zariņam saka jaunā māksliniece Madara Kvēpa, kura savā mākslā būvē tiltu starp dabu, latvisko dzīvesziņu un izpēti.

"Cilvēki mūsdienās izslāpuši pēc gaismas, īstuma un mīlestības," prāto Madara un sarunas gaitā stāsta ne tikai par savu abstrakto mākslas izteiksmi un laikmetu, kas paver iespējas ātrāk tikt pamanītam, bet arī atklāj, kā noķert kaifu no valodu mācīšanās, kāpēc viņai patīk filmas, kurās nekas nenotiek, un arī to, kāpēc skriešanu uztver kā sava veida meditāciju.