Mākslas kurators Seržs Soroko: Nepiekrītu, ka īstai mākslai jābūt depresīvai

"Mākslas kritiķi bieži vien ir snobi, tāpēc radies priekšstats, ka īstai mākslai jābūt vai nu šokējošai, kontraversālai, depresīvai vai vēl nez kādai. Tikai tad tā ir nopietna māksla. Taču tas nav mans viedoklis. Hanta Slonema darbi ir ļoti priecīgi un pacilājoši - tā savulaik man bija patīkama pārmaiņa, jo manā galerijā jau bija ļoti daudz depresīvu darbu... Sapratu, ka šo autoru labi pirks, jo viņš jau toreiz bija pieprasīts. Tā nu strādājam kopā 35 gadus," atklāj Rīgā dzimušais galerists un mākslas kurators Seržs Soroko no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš pārstāv starptautiski pazīstamo amerikāņu mākslinieku Hantu Slonemu. Soroko uz Rīgu atvedis viņa darbu izstādi "Brīnumainā pasaule", kas šobrīd apskatāma Mākslas muzeja "Rīgas birža" Boses zālē.

​​​​​​​Inta Zēgnere: Jūs, Serž, izrādās, esat dzimis Rīgā... Vai vēl runājat arī latviešu valodā?

Seržs Soroko: Rīgā neesmu bijis četrdesmit piecus gadus... Tu aizmirsti valodu, ja tajā nerunā. (Ierunājas latviski): "Vēl šodien gribas man sapņot par visu, kas augstāks par torņiem". 

Cik skaisti! Tā taču ir dzeja!

Jā, tas ir dzejolis, ko vēl atceros. (smejas)

Bet jums ir ļoti nozīmīgas saknes tieši šeit. 

Jā,

mans tēvs bija labi pazīstamais arhitekts Jozefs Goldenbergers, kurš projektējis tādus objektus kā "Jūras pērle", "Bērnu pasaule", "Piena restorāns" Kronvalda parkā un arī vairākus citus – piemēram, universālveikalu Liepājā.

Viņš strādāja Rīgā, šķiet, kopš 1946. gada. 

Un vai tas nozīmē, ka jūs šeit mācījāties arī skolā? 

Protams! Mācījos 40. vidusskolā. Tad iestājos Latvijas Universitātē, kur studēju angļu valodu un literatūru. 

Bet kā mainījās jūsu dzīve, ka tagad dzīvojat Sanfrancisko un esat galerijas īpašnieks? Kas notika? 

Galerijas īpašnieks esmu jau kopš 1984. gada – gandrīz 40 gadus! Mani vienmēr interesējusi māksla, jo ap manu tēvu vienmēr bija mākslinieki – zināmā mērā viņš viņiem bija darba devējs, jo mākslinieki veica sienas gleznojumus restorāniem. Mans tēvs arī kolekcionēja mākslu un es augu šādā vidē. Kad nonācu Amerikas Savienotajās Valstīs, nemeklēju darbu kā angļu valodas skolotājs, kaut gan man tika piedāvāta pasniedzēja vieta Monterejas universitātē Kalifornijā. Mani interesēja māksla, un, tiklīdz kā radās iespēja, sāku tirgot mākslas darbus un attīstīt šo sfēru tālāk. 

Jums ir ļoti plaša galerija, un tajā pārstāvēti ļoti slaveni vārdi…

Vēlos reprezentēt māksliniekus, kas jau ir izveidojuši spožu karjeru ar izstādēm muzejos, monogrāfijām, grāmatām. Man bija vairākas galerijas, tai skaitā arī Losandželosā un Ņujorkā, bet šobrīd ir viena. 

Viens no māksliniekiem, ko jūs pārstāvat, ir Hants Slonems. 

Sāku sadarboties ar viņu pirms 35 gadiem. Viņš mani ļoti iedvesmoja! Man patīk sadarboties ar māksliniekiem, kuriem ir savs ļoti atšķirīgs personiskais stils, un Hants Slonems mani uzreiz ļoti pārsteidza. Es biju tiešām iedvesmots par to, cik labs mākslinieks viņš ir. Mākslas kritiķi bieži vien ir snobi, tāpēc radies priekšstats, ka īstai mākslai jābūt vai nu šokējošai, kontraversālai, depresīvai vai vēlk nez kādai. Tad tā ir nopietna māksla. Taču tas nav mans viedoklis.

Hanta darbi savukārt bija ļoti priecīgi un pacilājoši, un tā man bija patīkama pārmaiņa, jo galerijā man jau bija ļoti daudz depresīvu darbu. (smejas)

Sapratu, ka šo autoru labi pirks, jo viņš jau toreiz bija pieprasīts. Tā nu strādājam kopā 35 gadus, kaut kas mainās viņa stilā, bet pamatstils tomēr saglabājas. 

Domāju, ka viņam ir ne tikai oriģināls gleznošanas stils, bet arī dzīvesstils. 

Jā, taisnība. Viņš ir ļoti interesants cilvēks. Hants ir amerikāņu mākslinieks. Viņa tēvs ceļoja no vienas jūras spēku bāzes un otru, jo viņš bija jūras spēku virsnieks.

Bet Slonema dzimtas saknes nāk no šī reģiona – ir tāda pilsēta Sloņima, kas savulaik bijusi Baltkrievijas, pirms tam – Lietuvas un Polijas sastāvā. Kā viņš man stāstījis – tobrīd, kad dzīvojuši viņa senči 19. gadsimtā, tā bijusi Lietuvā.

Viņš ļoti interesējās par iespēju nokļūt šeit, bet sakarā ar pandēmiju tomēr nolēma nebraukt. Tātad pats Hants piedzima jūras spēku virsnieka ģimenē, un ģimene ceļoja no vienas jūras spēku bāzes uz otru – tā viņš nokļuva Havaju salās, Nikaragvā, Meksikā. Daba, kas ir šajās zemēs, Hantu ļoti iedvesmoja ar eksotiskajiem putniem, taureņiem. Īpaši viņš iemīļoja papagaiļus. Tiklīdz viņš sāka pelnīt labu naudu – un tas jau bija pirms 35 gadiem, viņš savā studijā ierīkoja tādu kā zooloģisko dārzu putniem, kurā ir vairāk nekā simt putnu... 

Cik lielai tādā gadījumā jābūt studijai?! 

Domāju, ka šobrīd Hants apdzīvo apmēram 10 000 kvadrātmetru, tā kā vietas pietiek gan studijai, gan putniem. Arī putni tiek īpaši apkopti, jo ir strādnieki, kas regulāri viņus pabaro un kopj.

Hants glezno šos papagaiļus. Kāds no papagaiļiem sēž viņam uz pleca, kamēr viņš glezno otru. Tas ir ļoti aizraujoši. Bet tas netiek darīts šova dēļ!

Hants dzīvo Manhetenā? 

Jā, viņa namam ir trīs vai četri stāvi, turklāt viņš ir ne tikai gleznotājs, bet arī kolekcionārs. Hants kolekcionē antīkas lietas, mēbeles. 

Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.