Ksenija Sidorova: Manos koncertos atspoguļojas visi manas dzīves piedzīvojumi

Lielajā ģildē un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē 30. decembrī pulksten 19.00 gaidāms Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Vecgada koncerts. Solisti – vijolnieks Daniils Bulajevs un akordeoniste Ksenija Sidorova, kura kopā ar ģimeni no savām Madrides mājām uz dzimto Latviju atbraukusi jau pirms dažām dienām. "Ļoti priecājos, ka šī gada pēdējo koncertu spēlēšu tieši mājās. Biju nelielā atvaļinājumā sakarā ar meitiņas piedzimšanu. Būt mājās – tā ir īpaša sajūta," atklāj mūziķe.

Lauma Malnace: Vecgada koncertos kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri tu atskaņosi Astora Pjacollas akordeonkoncertu "Akonkagva". Vai šo opusu jau esi spēlējusi?

Ksenija Sidorova: Jā gan! Šis ir viens no maniem mīļākajiem koncertiem un viens no tiem skaņdarbiem, ko patiesi jūtu no sirds – esmu to spēlējusi vairākas reizes ar dažādiem orķestriem. Ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri gan vēl ne, bet ar Liepājas Simfonisko orķestri un "Sinfonietta Rīga" gan. Tāpēc virkne mūsu mūziķu šo koncertu labi zina, mēs viens otru pazīstam, tāpēc ir ļoti draudzīga atmosfēra.

Tavā kontā jau ir vairāku akordeona koncertu pirmatskaņojumi. Kā, tavuprāt, šis Pjacollas darbs ierakstās akordeona mūzikas klāstā?

Mums, akordeonistiem, tā ir viena no milzīgajām repertuāra virsotnēm jeb kalniem – jo Akonkagva jau arī ir kalns. Šis skaņdarbs ir ļoti nopietns, un izcili, ka mūsu repertuārā ir šis Pjacollas nozīmīgais darbs.

Kas ir tas, kas tieši tevi Pjacollas mūzikā uzrunā īpaši?

Pjacollas mūziku sāku spēlēt tad, kad man bija kādi 12 gadi, un toreiz vēl par kaislību un aizraušanos neko nezināju. Kā to varēju parādīt, tā arī spēlēju. Ar gadiem un dzīves pieredzi mūzika mainās. Un tas, kā tu to spēlē, arī mainās. Līdz ar to, ka šo koncertu spēlēju jau vairākus gadus, varu teikt, ka tas katru gadu arī skan citādi. Vienmēr ir kaut kas, ko varu no jauna atrast, pamainīt.

Manos koncertos atspoguļojas visi manas dzīves piedzīvojumi.

Pjacollas mūziku esmu spēlējusi ļoti daudz – arī solo, bet man tomēr vairāk patīk ansambļi, jo arī pats Pjacolla savus opusus rakstījis draugiem – man ļoti patīk, kā visas smalkās, mazās tēmas izskan dažādajos instrumentos.

Vairāk un plašāk šeit!