"Klasika" ciemojas Aspazijas mājā, kur skatāma viena no biennāles "Marīna 2021" izstādēm "Anniņa un jūra".

Kas Aspazijas un Raiņa mājā bija Anniņa jeb Anna Rijniece un kā video/audio instalācija ļauj izjust dzīves un ilūziju saplūsmi - par to sarunā ar izstādes autori mākslinieci Lindu Jurķi un līdzautori Daci Kaukuli.

***


Līdz 4. septembrim Aspazijas mājā apmeklētāji aicināti iegrimt digitāli kinētiskā vidē izstādē "Anniņa un jūra", kas atklāj Aspazijas un Raiņa saimnieciskās dzīves pusi – mājkalpotājas Annas Rijnieces (1864–1945) nozīmīgo lomu dzejnieku ikdienas gaitās, informēja Jūrmalas pilsētas muzeja pārstāvji.

Kā skaidro izstādes veidotāji, stāsti par Aspazijas un Raiņa mājkalpotāju Annu Rijnieci (1864–1945) kļuvuši par leģendām. Kas viņa bija īstenībā – labestības un čakluma iemiesojums baltā lakatiņā, vai dzīves nelutināta sieviete, kura bija iemācījusies izdzīvot?

Izstāde "Anniņa un jūra" atklāj Annas Rijnieces iekšējo pasauli, kurā sāpes un zaudējumus dziedēja mājkalpotājas dzīves ritms. Izstādes pieteikumā teikts: "Nemitīga atkārtošanās – sākot ar pavarda iekuršanu agrā rīta stundā, beidzot ar pēdējo mājas soli vakarā. Darbs, kas nodrošināja ērtu dzīvi abiem dzejniekiem. Pēc Raiņa nāves Aspazijai. Ikdiena, kas ģeniālo dzejnieci padarīja atkarīgu no sievietes, kura lāga pat nemācēja rakstīt. Aspazija sarežģītajās attiecībās palika kundze, bet Anniņa bija saimniece."

Izstādes "Anniņa un jūra" mākslinieciskās koncepcijas autore ir māksliniece Linda Jurķe. Viņa ir radījusi vidi, kurā apmeklētāji, nokļūstot uz "dzīves rata" un ļaujoties video, audio instalācijām, var izjust dzīves un ilūziju saplūsmi – brīdi, kad Anniņas dzīves stāsts vedina iedziļināties sevī, atrast mieru un laimi, ko sniedz ikdiena.

Linda Jurķe ir Jūrmalas mākslas skolas pasniedzēja un Dubultu evaņģēliski luteriskās baznīcas mākslas nodarbību vadītāja. Mākslinieces radošās izpausmes mākslā raksturo vienkāršība, kas atklāj patiesības dziļumus.