"Klasikas" studijā Anna Marta Burve uz sarunu aicinājusi profesoru, LU Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju Jurģi Šķilteru.

LU fonds iedibinājis pasākumu ciklu “Akadēmiskie lasījumi”, kuros tiek aicinātas pasaulē ievērojamas personības sniegt lekcijas par sabiedrībai un zinātnei būtiskiem jautājumiem.

Un tā nu 2. oktobrī LU viesojās Oksfordas profesors Čārlzs Spenss, kurš lasīja lekciju “Maņu saistījumi laikā un telpā, to ietekme uz zinātni, mākslu un dizainu”. 

Spenss ir mūsu pašu profesora, LU Datorukas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāja Jurģa Šķiltera kolēģis un tamdēļ šajā svētdienas rītā sarunā ar Jurģi Šķilteru par to, kamdēļ svarīgi maņas nevis kategorizēt un nošķirt vienu no otras, bet gan vērst uzmanību uz to mijiedarbības efektiem, par to, kamdēļ citrons ir ātrs un pirmdienas ir zilas, par to, kamdēļ Gundegas Šmites “Pusnakts sapņi pēc Viljama Šekspīra” pieder pie “kiki” formas, bet Jāņa Mediņa “Rožu valsis” - pie “boubas” formas, kā arī to, kamdēļ viena un tā pati kafija no baltas un melnas tasītes garšos citādāk.

Anna Marta Burve: Profesors Čārlzs Spenss minēja, ka, runājot par cilvēka maņām, mēs parasti runājam par to atšķirībām – redzi, dzirdi, tausti, garšu, ožu –, bet viņš uzsvēra, ka svarīgāk ir domāt par to mijiedarbību. Kāpēc ir būtiski skatīties uz maņām tieši no šī aspekta?

Jurģis Šķilters: 


Tāpēc, ka mūsu pieredze nav redzēta vai dzirdēta atsevišķi. Mums pieredze integrē gan redzi, gan dzirdi, gan tausti, gan smaržu. Un, ja mēs domājam par mūsu uztveres pieredzi, tā ir ārkārtīgi daudzšķautņaina. Ārkārtīgi interesanti ir tas, ka visas maņas ir pēc noteiktiem principiem integrētas. Profesors Čārlzs Spenss bija viens no pirmajiem — varbūt pat pirmais —, kas mūsdienu zinātnē sāka pētīt šķērsmodālo uztveri, jeb uztveri, kura pēta dažādu maņu saslēgumus.


Iedomāsimies, pirms gadiem 40 mēs īsti nezinājām, ka, piemēram, skaņas frekvences augstuma izmaiņas ietekmē mūsu garšu. Tas ir atklājums, kas var izmainīt mūsu kulināro pieredzi, bet tas arī paplašina izpratni par to, kā kopumā mēs veidojam savu pieredzi. Mūsu pieredze ir ar visām šīm maņām kopā – mums nav nekad bijusi situācija, kad mēs tikai dzirdam vai tikai saožam. Tās visas nāk kopā, un tas ir tas ārkārtīgi interesantais.


Anna Marta Burve: Jūs minējāt, ka skaņa var ietekmēt garšas uztveri. Vai varat minēt kādu piemēru?


Jurģis Šķilters:

Jā, viens leģendārs piemērs ir tas, ka, ja mēs ēdam kaut ko, kas nekraukšķ, mums tas nešķiet svaigs. Pat ja pēc garšas uz mēles tie produkti būtu identiski, mēs tos uztversim atšķirīgi — tie kraukšķīgie šķitīs svaigāki. Daudzi pētījumi arī rāda, ka augstākas frekvences nedaudz kāpina salduma uztveri. Tas ir ļoti robusts uztveres fakts. Tāpēc arī dažādos smalkos krogos izmanto mūziku, lai mazliet ietekmētu garšas izjūtu.