"Uz Eiroradio Ziemassvētku dienas divpadsmit stundām vienmēr ir ļoti daudz pretendentu, un ir valstis, kas nereti paliek "aiz borta"... Tāpēc varam būt priecīgi, ka šogad esam to laimīgo vidū, kas savas idejas un muzikālo Ziemassvētku izjūtu var piedāvāt visai Eiropai, Ziemeļamerikai un Āzijai," uzsver Eiroradio mūzikas projektu koordinatore Ināra Jakubone.

Ziemassvētku diena daudzās pasaules raidstacijās, Latviju ieskaitot, nepārspīlējot kļuvusi par vienu no skaistākajiem gada brīžiem.

Inta Pīrāga: Ināra, runājot par šo skaisto tradīciju – Eiroradio Ziemassvētku dienu, tu esi bijusi klāt no pašas pirmās reizes, kad tā notika 1995. gadā. Vai var teikt, ka mērķi un uzdevumi, ar kādu šī diena tika izveidota, laika gaitā ir mainījušies, vai tomēr daudz kas no sākotnējām iecerēm ir saglabājies?

Ināra Jakubone: Domāju, ka daudz kas saglabājies ne tikai no iecerēm, bet arī no pasākuma tonusa, no tā, ar cik lielu aizrautību visas Eiroradio dalībvalstis gatavojas šai dienai – gan tie, kas piedāvā koncertus, gan tie, kas gatavi tos pārraidīt savos raidlaikos.

Nu jau patiesi vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā ap priekšpēdējās Adventes laiku ir šī te ļoti saliedējošā noskaņa Eiroradio cilvēku vidū – ļoti pacilājoša, un iemesls ir tieši Eiroradio īpašā Ziemassvētku diena.

Bet principi, kā top šis Adventes vainags – manuprāt, tie gan ir palikuši tieši tādi paši kā pašā sākumā.

Protams, bet tie ir arī pietiekoši plaši [traktējami], lai katrs atrastu savu nokrāsu, savu niansi. Dažas dalībvalstis ļoti burtiski pievēršas tieši Ziemassvētku laikā skanošajai mūzikai, un to mēs jutīsim arī šīsdienas koncertos, jo, piemēram, pulksten 11, kad pieslēgsimies Portugālei, skanēs 18. gadsimta mūzika, no kuras liela daļa tapusi tieši klosteros – tās autori bijuši mūki vai garīdznieki. Un tā patiešām ir Ziemassvētku laikam tapusi mūzika. Un varam tikai nojaust, cik nopietns bijis seno arhīvu izpētes darbs, lai sagatavotu šādu koncertu. (..)

Par to, ka šajos koncertos skan mūzika, kas rakstīta tieši Ziemassvētkiem, apliecina arī daudzu Eiropas lielo katedrāļu klātbūtne šajos koncertos, jo šajās katedrālēs oriģinālmūziku patiesi katru gadu komponēja tieši Ziemassvētkiem – minēsim kaut vai Bahu un viņa daudzās Ziemassvētku kantātes. Un arī šogad, piemēram, Kembridžas Svētā Jāņa koledžas kora programmā dzirdēsim šādu Ziemassvētkiem veltītu garīgo mūziku. Šis koncerts, starp citu, tiks pārraidīts no Amsterdamas, autoru vidū būs gan Bahs, gan Fēlikss Mendelszons, tātad jau tuvāk šodienai tapusi mūzika.

Taču bez Ziemassvētku liturģiskajās norisēs skanošās mūzikas Eiroradio cilvēki labprāt mēdz ļaut vaļu iztēlei un, itin kā atsakoties no konkrētā Ziemassvētku repertuāra, meklē līdzības vai metaforas Ziemassvētku laikam.

Piemēram, šodien dzirdēsim ieskanamies arī Ravela "Zvanu ieleju" – it kā nekādas konkrētas saistības ar Ziemassvētkiem šeit nav, bet šis poētiskais nosaukums mūsos raisa asociācijas ar brīnumainu Ziemassvētku vakara noskaņu.

Tāpat interesanti, ka Eiroradio Ziemassvētku dienas koncertos skan arī daudz šūpuļdziesmu. Un kāpēc gan ne, jo iespējams, ka pirmais, ko dzirdēja mazais Jēzus bērniņš, bija Marijas dziedātā šūpuļdziesma. Starp citu, arī mūsu piedāvātajā koncertā Ventspilī skanēs Alfrēda Kalniņa "Ziemassvētku šūpuļdziesma". Savukārt pulksten 13 tiešraidē no Stokholmas Vecās Ģertrūdes baznīcas dzirdēsim, ka holandiešu ansamblis "Musica Temprana " pat veselu programmu veltījis šūpļa dziesmām un vilansiko! Tā būs Latīņamerikas, Peru, Bolīvijas, Meksikas, Ekvadoras baroka laika mūzika.

Nereti Eiroradio kolēģi sacer arī paši savus Ziemassvētku stāstus. Tā, piemēram, ērģelnieks Madss Hoks, Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis un diriģents Filips Fabers  šodien pulksten 17 rūpīgi izsekos Jēzus bērna piedzimšanas stāstam, to ilustrējot ne tikai ar tradicionālo mūziku, bet arī mūsdienās tapušu repertuāru.

Vēl visos laikos bijusi tāda raksturīga iezīme, ka šajā dienā runājam ne tikai par kristīgajiem Ziemassvētkiem, bet arī par tradicionālajām, mitoloģiskajām ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijām dažnedažādās zemēs. Šodien, šķiet, tas visspilgtāk izpaudīsies tiešraidē no Islandes, kas sāksies pulksten 18 – te būs runa ne tikai par islandiešu mitoloģiju – iepazīsim veco sievu Hallu viņas velēnu būdiņā, bet islandieši mūs aizvedīs arī uz Šetlendas salām un stāstīs par sensenajiem vikingu laikiem. (..) 

Šai sakarā ļoti interesanti ir atcerēties pašu pirmo tiešraidi no Latvijas Radio 1. studijas – šķiet, tas bija 1996. gads, kad mums šķita, ka Eiropai mums vajadzētu pastāstīt tieši par mūsu ziemas saulgriežu tradīcijām. Toreiz studijā bija "Iļģi", "Grodi" un Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā, kas dziedāja Emiļa Melngaiļa veidotās latviešu tradicionālo dziesmu apdares.

Tā nu arī esmu ieskicējusi tās tēmas, par kurām parasti tiek runāts, dziedāts, spēlēts Eiroradio Ziemassvētku dienā. Un, kaut arī katrreiz, kad jāgatavojas šim pasākumam, šķiet – nu, ko gan vēl varētu atrast, iztēle mūsu kolēģiem Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā darbojas tik radoši, ka katru reizi Eiroradio Ziemassvētku dienā ir kaut kas īpašs, ko sadzirdēt, ko izjust.

Īpašs, ko šodien sadzirdēt, būs arī mūsu piedāvājumā, jo mums ir, ar ko lepoties: tie ir mūsu brīnišķīgie mūziķi – šajā reizē pianists Daumants Liepiņš, ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē, tāpat tiks ieskandināts viens no jaunākajiem mūsu koncerta instrumentiem Latvijā, kas atrodas Ventspils koncertzālē. Tāpat lepojamies ar mūsu oriģinālmūziku – paldies Rihardam Dubram par jaundarbu "Concertino di Natale", kuras pirmatskaņojumu gaidīsim šodien pulksten 16! Saki, Ināra, kad īsti sākās pirmās sarunas ar mūziķiem par šo koncertu?

Maijā, jūnijā tāds Ziemassvētku laika drudzis sākās vismaz dažu cilvēku galvās... Pirmkārt, tā ir koncertu producente Anna Veismane, kura domā šajā virzienā, tas, protams, ir diriģents Normunds Šnē, kas ieguldījis ļoti lielu darbu un iztēli šī koncerta radīšanā. Un tie ir visi tevis pieminētie mūziķi, komponists Rihards Dubra un diriģents Normunds Šnē. 

Šodien īkšķus turēsim divreiz, jo arī pulksten 14 Latvijai būs iemesls lepoties: šoreiz – ar diriģentes Kristas Austeres talantu, jo viņa Geisburgas baznīcā Štutgartē vadīs SWR vokālā ansambļa koncertu, kurā būs diezgan daudz Baltijas komponistu mūzikas, ieskaitot arī mūsu Pēteri Vasku.

Uz Eiroradio Ziemassvētku dienas 12 stundām vienmēr ir ļoti daudz pretendentu, nereti cilvēki paliek "aiz borta", tāpēc varam būt priecīgi, ka šogad esam to laimīgo vidū, kas savas idejas un muzikālo Ziemassvētku izjūtu varēs piedāvāt visai Eiropai, Ziemeļamerikai un Āzijai.