No 3. līdz 6. jūlijam Tallinā notika Igaunijas XXVIII dziesmu un XXI deju svētki. To nosaukums – Iseoma. Igauņu pianists un radio apskatnieks Johans Randvere saka: “Arī mēs paši šo vārdu bieži neizmantojam, tas ir salikts no diviem vārdiem. Ise nozīmē mēs paši, un oma – mūsu. Tas ir kaut kas kā “mēs paši”, “mūsu” vai tamlīdzīgi. Tātad tas nozīmē – patiešām, patiešām mūsu. Vai arī – mēs paši esam šo te visu radījuši.

Dziesmusvētki kaut kādā veidā atklāj labāko, kas ir Igaunijā. Mēs parasti neesam tik draudzīgi un neesam tik gatavi komunicēt ar citiem, ar svešiniekiem un cilvēkiem, kurus nepazīstam, un arī kopumā ar citiem cilvēkiem.

Bet šajos svētkos esam ļoti vienoti, draudzīgi. Ja kāds pieļauj kļūdu, mēs uz viņu nedusmojamies. Un tas ir patiesi brīnišķīgi. Domāju, tas nozīmē arī to, ka šis pasākums pēc būtības ir tas, kas mēs esam.”

Ar Johanu Randveri runājam arī par dziesmusvētku pārmaiņām gadu gaitā, par rituālo, bezmaz šamanisko gaisotni, diskusijām par to, vai kaut kas būtiski grozāms svētku norisē; apspriežam simfoniskā orķestra klātbūtni ar solonumuriem, Nēmes Jervi harismu, Reina Rannapa dziesmu Ilus maa, ko visi tik ļoti mīl, un noslēdzam sarunu ar Johana sniegtu igauņu stiprāko un vājāko kvalitāšu raksturojumu, neaizmirstot uzslavēt igauņu humora sajūtu.

Tallinā dzīvojošā rotu māksliniece un folkloras speciāliste Laura Šmideberga no sava skatpunkta raksturo līdzīgo un atšķirīgo Latvijas un Igaunijas dziesmusvētkos, vērtē publikas uzvedību Dziesmu laukumā, kur notiek kormūzikas koncerti, piesauc svētku radīto saviļņojumu un ierosina iepazīt dziesmu, kas ir igauņu ekvivalents mūsu dziesmai “Saule, Pērkons, Daugava”, — Pēpa Sarapika un Juhana Līva Ta lendab mesipuu poole.

Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperts Artis Puriņš savukārt stāsta par līdzīgo un atšķirīgo Latvijas un Igaunijas deju svētkos, salīdzina svētku norises vietas (Tallinā tas ir stadions Kalev) un ieminas, ka šajos svētkos labprāt gribētu būt igaunis.

Kopumā svētkos piedalījās 41192 dalībnieki.

Deju svētku dalībnieku skaits bija rekordliels – 10938.

Tautasmūzikas koncertā piedalījās 88 grupas un 65 individuālie mūziķi.

Koru koncertos piedalījās 32022 dziedātāji.

*

Pirmoreiz visu triju pamatsadaļu mākslinieciskās vadītājas bija sievietes:

  • koriem – Heli Jirgensone | Heli Jürgenson;
  • dejām – Helena Mariana Reimane | Helena-Mariana Reimann;
  • tautasmūzikai – Helina Pihlapa | Helina Pihlap.

*

Dziedātāju vidējais vecums – 26 gadi (populārākie priekšvārdi: Laura un Olivers).

Dejotāju vidējais vecums – 34 gadi (populārākie priekšvārdi: Katrina un Martins).

Tautasmūziķu vidējais vecums – 35 gadi (populārākie priekšvārdi: Kadri un Indreks).

Kopumā svētku dalībnieku vidējais vecums – 28 gadi (populārākie priekšvārdi: Laura un Martins).

Deju svētku jaunākā dalībniece – Isabella (6 gadi).

Dziesmusvētku jaunākā dalībniece – Lēni (6 gadi).

Tautasmūzikas svētku jaunākā dalībniece – Adēle (7 gadi).

Dziesmusvētku vecākā dalībniece – Lille Eie (93 gadi).

Deju svētku vecākais dalībnieks – Pēts Mati (80 gadu).

Tautasmūzikas svētku vecākais dalībnieks – Kalle (81 gads).

*
Tika notiesāti 205000 rudzumaizes riku.

Tika pasniegtas 178000 porcijas zupas, kopā ap 70 tonnu zupas, ko vārīja Sieviešu dzimtenes aizsardzības organizācijas brīvprātīgās.

Roku aproces tika pagatavotas no pārstrādātas PET plastmasas, un to kopgarums sasniedza 14,7 kilometrus.

Avots: https://2025.laulupidu.ee/en/general-information/fun-facts/.