Viesojoties Eiroradio seminārā Opera Broadcasting Days 2019, Eiropas mūzikas raidstaciju tiešraižu pārstāvjiem, taiskait arī Latvijas Radio 3 "Klasika" Eiroradio projektu koordinatorei Zanei Prēdelei bija iespēja dažas dienas baudīt ikdienas darba un izrāžu atmosfēru Ņujorkas Metropoles operteātrī.

Šajos pavasara mēnešos operteātris īsteno ambiciozo Riharda Vāgnera „Nībelugu gredzena” ciklu, līdz maijam trīs reizes nospēlējot visas četras izrādes pēc kārtas. Operteātra vadītājs Pīters Gelbs klātienē lepojas un stāsta, ka šo operu scenogrāfijai tiek izmantota jaunāko tehnoloģiju radīta skatuves konstrukcija no metāla dēļiem, kas katrā operā un tās ainā pieņem savu unikālo veidojuma formu un piebilst, ka "Nībelungu gredzena" izrāžu dažas kritiķu izteiktās nievājošās piezīmes netiek ņemtas vērā, jo operas komanda tic šī vērienīgā uzveduma koncepcijai - viss simbolisms raisās galvenokārt klausītāja prātā, nevis klaji butaforiskos priekšmetos uz skatuves.

Ieraugot gan dekorāciju, gan tērpu cehus neviļus aizraujas elpa no cilvēku izdomas un talanta spēka – kā necilas lietas padarīt funkcionālas un ļoti efektīgas uz skatuves. Uz tādas skatuves, ko video translācijās tuvplānā rāda uz ekrāniem 70 pasaules valstīs, neaizmirstot arī par skolas vecuma bērniem, kam šī ir pirmā saskare ar lielo opermākslu. 

Raidījumā - arī saruna ar Metropoles operas arhīva direktoru Pīteru Klarku, kurš aizved uz savu valstību, kas pilna ar vēstures priekšmetiem un liecībām, ko pārvalda daži šī mantojuma uzticamie kalpi.

Pīters Klarks stāsta:

"Mēs bieži aizdodas savus eksponātus izstādēm, ja šiem muzejiem ir padomā kāda sevišķa tēma. Biežāk tie ir kostīmi, bet arī citi priekšmeti. Piemēram, nesem aizdevām Enriko Karūzo portretu kādam muzejam Itālijā un drīz tam vajadzētu atgriezties."

Pīters Klarks norāda, ka arhīva telpā redzams Rozas Ponsellas Karmenas kostīms: "Karmena bija viņas pēdējā loma Metropoles operteātŗi 1937. gadā. Joprojām ir pieejams šīs izrādes vēsturiskais ieraksts. Tolaik dziedātājiem bija pašiem savi kostīmi. Solisti bieži nolīga sev dizaineri. Tas nav kā mūsdienās, kad katram iestudējumam ir savs dizainers, kurš pasaka kā viss šeit izskatīsies. Tolaik primadonna devās pie dizainera un Roza Ponsella devās pie tolaik slavenas dizaineres Žalentīnas, kas dizainēja šo samta tērpu. Redzams, ka dziedātāja bijusi ļoti slaida. Tik efektīga ir bijusi Rozas Ponsellas Karmena.

Metropoles operteātrī saglabājušies arī visi Marka Šagāla veidotie tērpi izrādei „Burvju flauta”. Šī bija viņa vienīgā operizrāde, viņš vēl ir bijis tērpu dizainers dažiem mūsu baleta iestudējumiem. Redzami arī Porgija un Besas tērpi. Tie saglabājušies no mūsu pirmā iestudējuma laikiem. Mēs šos kostīmus atradām kādā dienā noliktus priekš izgāztuves. Paņēmām un sākām atjaunot, tīrīt. Operai "Porgijs un Besa" ir sava īpašā vēsture Metropoles operteātrī un ar Dž. Gēršvina jauniestudējumu tiks atklāta Metropoles operas jaunā 2019./2020. sezona."

Raidījumā skan sarunas fragmenti ar K. Sensānsa operas „Samsona un Dalilas” izrādes dziedātājiem – gruzīnu mecosoprānu Anitu Rahvelišvili, franču baritonu Lorānu Nauri un austriešu basu Ginteru Groisbeku.