21. novembrī Jaunā Rīgas teātra kafejnīcā notika Ivana Gončarova romāna "Oblomovs" atvēršanas svētki.

Izdevniecībā "Upe tuviem un tāliem" iznākušo grāmatu no krievu valodas tulkojis Gundars Āboliņš, bet par grāmatas vizuālo veidolu gādājusi māksliniece Kristīne Jurjāne.

Šis notikums ir arī "Klasikas" uzmanības centrā, tālab studijā viesojas aktieris Gundars Āboliņš. Uzzinām, kas viņu pamudinājis ķerties pie tulkošanas. "Tūlīt gan teikšu, ka neesmu autors - esmu tilts starp autoru un lasītāju latviešu valodā," teic aktieris un smaidot atzīstas, ka esot ieslīdzis tajā, ko sauc par oblomovismu:

"Bet tā tas notiek ar daudziem aktieriem - darbs izrādē atstāj savus nospiedumus raksturā un dabā; no tā neviens mans kolēģis nav izvairījies."

Tiesa, Gundars Āboliņš, kurš pie "Oblomova" dramatizējuma strādājis gan Latvijā, gan Ķelnē, atzīst, ka tekstam, kas tiek runāts no skatuves, ir mazliet citi nosacījumi, citas prasības: "Tādēļ vienkārši paņemt no grāmatas tekstu - to var, bet tas ir jāpielāgo. Savulaik, lasot "Oblomovu", ar laiku radās interese, kā tas varētu skanēt nevis lasāmā, bet runājamā valodā.

Piemēram, strādājot pie dramatizējuma veidošanas Ķelnē, atklāju, ka vācu valodā šim romānam ir septiņi vai pat astoņi tulkojumi!

Arī latviešu valodā ir tulkojums - nebūt ne slikts, bet laiks iet, valoda drusku mainās, un kaut kādas lietas pazūd tulojumā. No jauna tulkojot, var atsvaidzināt zināmas detaļas, raksturu vai tēlu krāsas - tā ir priekšrocība."

Der atgādināt, ka "Oblomova" tulkojums latviešu valodā izdots 1971. gadā, bet tulkots agrāk - vēl 60. gados. "Tolaik jau dublējām jeb ieskaņojām daudzas krievu filmas, multiplikācijas filmiņas bērniem. Tagad tiek pielietots t.s. voice over jeb balss, kas skan pāri, bet tolaik filmas  ieskaņojām tēlos un lomās. Arī "Oblomova" iepriekšējais tulkojums ir labs un korekts - protams, tulkošanas procesā tajā ieskatījos, tāpat vairākos vācu tulkojumos – taču bija lietas, kurām gribēju oponēt.

Jo būtiska ir kāda cita lieta, ko novēroju, strādājot pie teksta: dramatizējumā daudzas lietas var nepateikt, jo tās var nospēlēt. Taču tekstā tas ir jāpasaka, jāpielāgo, lai cilvēks varētu saprast.

Tas šajā gadījumā ir ļoti smalkjūtīgs darbs, īpaši, ja salīdzina ar to, ko šodien vispār dara ar klasikas tekstiem - tā ir kā drastiska ķirurģija salīdzinājumā ar vieglu sejas masāžu.

Tāpēc ļoti centos ar cieņu izturēties pret autoru, cenšoties darbu nesabojāt.

Tas ir tāpat kā ēdienu – visvieglāk to samaitāt ar garšvielām..."

"Oblomova" tulkošanas gaitā aktieris pārliecinājies par lūk, ko: "Sapratu, ka daiļliteratūras tulkotājs ir ļoti dziļa, nopietna un ļoti smalka profesija.

Jo pateikt, kas tur vai tur rakstīts – to var daudzi. Bet pateikt tā, lai lasītājam acu priekšā tiktu uzburtas ainas – tas ir smalks, nopietns, dziļš darbs.

Tagad saprotu, ko tas nozīmē – būt daiļliteratūras tulkotājam..."

Jautāts, kālab ķēries pie šāda nopietna darba - grāmatas tulkošanas, Gundars atklāj: "Gribēju, lai šis romāns kļūtu pieejams arī tai paaudzei, kura krievu valodu vairs tik brīvi nepārvalda un dažbrīd pret visu, kas nācis no Krievijas, tūlīt izturas ar negatīvu nokrāsu. Bet krievu literatūrā taču ir tik daudzas augstvērtīgas, dārgas pērles – un šī ir viena no tām. Tā ir arī iespēja iepazīt visu romānu kopumā, jo ne filmā, ne izrādē jau visu nav iespējams ietilpināt.

Ar grāmatas starpniecību katrs var veidot savu filmu.

Tāpēc arī izvairījāmies no jebkādām asociatīvām norādēm uz izrādi. Te nav nevienas fotogrāfijas no izrādes - tikai skices, kas ņemtas no iestudējuma Ķelnē.

Grāmatu lasīšanas privilēģija ir tā, ka tu vari paviesoties tieši tajā pasaulē, tieši tajā laikā un tieši tajā sabiedrībā, kurā tu vēlies, kad tu vēlies un cik ilgi vēlies.

Ķinītis šīs lietas rāda kā skaistas pastkartītes. Lasot grāmatu, iztēle aizved tur, kur tu vēlies."

Tulkošanas lietām ķēries pirms gadiem pieciem. "Tajā brīdī sapratu, ko esmu uzņēmies... Jo dramatizējuma daļa jau ir salīdzinoši neliela."

Un vēl viens uzdevums, ko tulkošanas gaitā sev izvirzījis aktieris Gundars Āboliņš: "Mēdz teikt, ka latviešu valoda, salīdzinājumā ar krievu, franču vai vācu valodu tulkošanas jomā ir nabazdīgāka. Gribēju ar šo darbu pierādīt, ka arī latviešu valodā var aprakstīt smalkas nianses un detaļas. Protams, tas izdodas grūtāk - ne visam atradīsi sinonīmus, bet tādā gadījumā nepieciešamo atmosfēru vari nodot ar citu piemēru, citu izteicienu."