Latvijas Universitātes emeritētā profesore Sigma Ankrava kopš 2012. gada vairāk laika pavadījusi Indijā nekā Latvijā, un rezultātā sarakstījusi enciklopēdiju "Indiešu dievi un dieves", ko nupat laidis klajā apgāds "Dienas Grāmata". Grāmata ir lieliskā valodā, cilvēcīga un sirsnīga – tā būs saistoša ne tikai Indijas kultūras profesionāļiem, bet skaidra un saprotama ikvienam, kurš Indijas lietās nav lietpratējs un uz Dienvidāziju labprāt dodas tūrisma vizītēs.

Orests Silabriedis: Esat daudz laika pavadījusi Indijā?

Sigma Ankrava: Jā, kopš 2012. gada sagadījies tā, ka vairāk esmu uzturējusies Indijā nekā Latvijā, jo 2012. gadā Indijas valdība man piešķīra stipendiju, kas bija tik dāsna, ka tur varēju divus gadus pēc kārtas pa semestrim pavadīt Madrasas universitātē, tāpat arī noorganizēt starptautisku ekspedīciju uz Indiju, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tēma bija "Pa dzintara ceļu uz Indiju". Mums pievienojās arī televīzijas grupa, kas filmēja.

Mana doma bija šo laiku nepavadīt tīri egoistiski sev vien, bet lai no tā būtu arī kāds labums Latvijas sabiedrībai,

jo, attīstoties gan kultūras, gan akadēmiskajiem un arī ekonomiskajiem kontaktiem ar Indiju, būtu ļoti jauki, ja Latvijas sabiedrība būtu vairāk informēta par indiešu dzīvi, par viņu kultūru, par viņu galvenajiem dieviem.

Tāpēc šī grāmata bija iecerēta kā hindu mitoloģijas enciklopēdija, vārdnīca. Un man jāsaka liels paldies "Dienas Grāmatai", kas apņēmās šo darbu publicēt. Tas ir ļoti liels darbs, ko paveikuši gan redaktori, gan personu indeksa rādītāju sastādītāji. Liels paldies Dacei Sparānei-Freimanei un Gundegai Blumbergai par milzīgo darbu, ko viņas ieguldīja.

- Varbūt mēs varētu uzreiz sākt ar redaktorisko darbu, jo pirmais, kas iekrīt acīs – "vedas", ko biežāk esam redzējuši ar garo "ē". Tāpat "Brahmā", "Gangā". Šīs formas ir ļoti skaistas - tās gan fonētiski izklausās labi, gan arī labi izskatās, bet tās mums ir neierastas. Jūs veidojat apvērsumu?

- Mēģinu strādāt ar sanskrita vārdnīcām un pieturēties pie oriģināla tik tuvu, cik vien iespējams. Ja paskatīsieties sanskrita vārdnīcas, kas izdotas visā pasaulē – Anglijā, Francijā, Vācijā, Krievijā – "vedas" visur rakstītas ar īso "e". Jaunākie kolēģi, kas studē sanskritu, gan saka, ka senajā sanskritā esot bijis tikai garais. Tā tas var būt, to nevaru apšaubīt. Neesmu speciāliste šajos jautājumos.

Bet, vēršoties pie Indijas sanskritologiem un konkrēti uzdodot jautājumu, kā tad īsti ir pareizi, visi kā viens man ir atbildējuši, ka "vedas" rakstāmas ar īso "e". Nu, tad pie tādas tradīcijas es arī pieturos.

- Un kā ar galotni "ā"?

- Kad tā jāliek, tad arī liekam.

Brahmā mums kļūst nelokāms. Un upe Gangā tāpat.

Protams, ne vienmēr ir iespējams latviski pieturēties pie šīs tradīcijas, jo tik ilgus gadu desmitus Dēli lietota kā Deli, bet profesors Ivbulis ir mēģinājis ieviest šo precīzāko formu - piemēram, Budha. Bet dažos gadījumos piekāpjos latviskajai tradīcijai. Katram līdzskanim Indijā ir apmēram četras formas, kā to izrunā. Dažreiz tas ir dvesmas "h", kas nav dzirdams, dažreiz tas ir dzirdams.

Vairāk un plašāk šeit!