EKSKLUZĪVA INTERVIJA ar pasaules operas leģendu Anni Sofiju fon Oteri

"Nav tik viegli atrast operlomas tieši man, jo man joprojām ir liriska balss," teic pasaules operas leģenda – slavenais zviedru mecosoprāns Anne Sofija fon Otere (Anne Sofie von Otter), kuru droši var dēvēt par fenomenālu parādību uz mūsdienu klasiskās mūzikas skatuves. 12. decembrī viņa kāps uz Lielās ģildes skatuves, lai kopā ar savu dēlu – ģitāristu un komponistu Fabianu Fredriksonu un pianistu Leifu Kaneru-Lidstrēmu klausītājus iepriecinātu ar Ziemassvētku noskaņās veidotu programmu. 

Annes Sofijas fon Oteres vārds saistīts ar pasaules līmeņa opernamiem. Viņa sadarbojusies ar diriģentiem-leģendām: Karlosu Klaiberu un Klaudio Abado, Džuzepi Sinopoli un Nikolasu Arnonkūru. Sniegti neskaitāmi solokoncerti, sadarbībā ar ierakstu kompāniju "Deutsche Grammophon" ieskaņojusi vairāk nekā simt albumu. Joprojām viņa redzama arī uz pasaules operskatuvēm. Komponisti raksta partijas tieši viņai, un viena no jaunākajām Annes Sofijas fon Oteres lomām ir Gabija Mikaela Karlsona operā "Melanholija", kuras pamatā ir Larsa fon Trīra filma. Oktobra beigās Zviedrijas Karaliskajā operā "Melanholija" piedzīvoja pirmizrādi, tiekot uzņemta ar lielu sajūsmu.

Inta Zēgnere: Paldies, ka piekritāt šai sarunai, un paldies, ka 12. decembrī būsiet Lielajā ģildē! Vai varat nedaudz pastāstīt par savu kompāniju – ansambli, ar kuru kopā atbrauksiet?

Anne Sofija fon Otere: Jā, būs klavieres un ģitāra, kas ir ļoti piemērots apvienojums. Tie ir divi jauni cilvēki, kuri kopš mazotnes ir labi draugi – ģitārists Fabians Fredriksons un pianists Leifs Kaners-Lidstrēms. Ļoti muzikāli cilvēki, brīnišķīga kompānija! Un viņi spēlē ne tikai klasisko mūziku, bet muzicē dažādos žanros. Turklāt abi ir ļoti elastīgi. Starp citu, nav tik viegli sameklēt šādus mūziķus, tā ka esmu laimīga spēlēt ar viņiem kopā. Programma, ko vedīsim uz Latviju, būs krāsaina – būs gan Ziemassvētku dziesmas, gan zviedru dziesmas, gan folkmūzika un amerikāņu standarti, arī Bahs. Mēs to visu esam iekļāvuši un apvienojuši šādā jaukā koncerta, kuru gaidām un kurā būsim ar jums kopā Rīgā.

Vai jums ir kāda iemīļotākā Ziemassvētku dziesma?

Ļoti iemīļota dziesma Zviedrijā ir "Jul, jul, strålande jul" par mirdzošiem Ziemassvētkiem, baltu sniegu un tumšiem mežiem. Tāda tipiska ziemeļu aina. To dzied gan kori, gan solisti – tā ir ļoti iemīļota. Tā ir arī mana iemīļotākā zviedru dziesma.

Bet vai nav tā, ka jums ir kāda īpaša attieksme pret Ziemassvētkiem? Esat ierakstījusi veselus divus albumus!

Jā, pirmais albums ir Ziemassvētku dziesmu aranžējumi, bet otrajā iekļauti oriģināldarbi: tur ir gan Rēgers, gan Forē, gan citi autori. Bet pirmajā albumā ir populāru dziesmu aranžējumi, un šis albums ar nosaukumu "Home for Christmas" ir ļoti iemīļots; cilvēki koncertos bieži vien nāk klāt un stāsta, cik ļoti viņiem patīk šis albums.

Kādi būs jūsu Ziemassvētki? Mēs, protams, priecājamies par 12. decembri, bet cik intensīvs būs šis Ziemassvētku laiks jums?

Decembris būs ļoti intensīvs laiks. Tieši šodien Stokholmā ieradās pianists Leifs Kaners-Lidstrēms, kurš dzīvo Londonā, bet tikko viņš ieradās pie manis mājās, lai varam mēģināt. Tieši šobrīd viņš un Fabians sāk mēģinājumu manā mūzikas istabā. Jau šajā nedēļas nogalē mums ir trīs koncerti Stokholmā kopā ar kori. Pēc tam mums vēl ir seši koncerti, tai skaitā Rīgā. Vēl braucam uz Šveici. Tad vēl būs vairāki koncerti Zviedrijā, bet pēdējais koncerts būs Oslo, Norvēģijā. Un tad sāksies Ziemassvētku svinības mājās! Došos uz savu lauku māju, kur pievienosies arī mana ģimene, arī mans brālis un māsa, kuri arī Ziemassvētkus pavadīs tur, un ceram, ka tie būs balti un sniegoti. Ceram, ka arī ezers būs aizsalis, bet pat tad, ja tas nebūs aizsalis, tik un tā būs labi! 

Jūs minējāt Leifu Kaneru-Lidstrēmu, kurš spēlē klavieres. Bet ģitārists Fabians Fredriksons taču ir jūsu dēls! Vai varat nedaudz pastāstīt par viņu? Esmu lasījusi, ka jūsu dēliem bērnībā īpaši nepatika koncerti, un dažreiz pat gadījies, ka viņi, nesagaidot beigas, devušies ārā no zāles. Bet tagad jūs sadarbojaties!

Jā, abiem brāļiem, kad viņi auga, ne visai patika apmeklēt koncertus, jo īpaši manējos… (smejas) Tagad tas ir mainījies.

Fabians sāka spēlēt ģitāru, kad viņam bija piecpadsmit, sešpadsmit vai septiņpadsmit, un tas viņu patiešām aizrāva. Viņš ļoti strauji progresēja un drīzumā spēlēja pavisam labi. Taču viņa lielā mīlestība ir mūzikas sacerēšana: viņš raksta popmūziku, sacer dziesmas. Viņš pats arī dzied, spēlē ģitāru, izmanto datoru, raksta vārdus. Tā ir viņa lielā mīlestība.

Bet viņa otrā mīlestība ir pavadīt mani uz ģitāras! Tajā pašā laikā viņš ir ļoti labs komponists – sarakstījis daudzas dziesmas, viņam ir laba muzikālā domāšana un dzirde. Kopā koncertējam diezgan daudz. Tas sākās, kad gatavojām programmu, kurā viņš spēlēja dažas šūpuļdziesmas un dažas kabarē dziesmas, un kopš tā laika Fabians gandrīz vienmēr muzicē manos koncertos, lai tembrāli bagātinātu priekšnesumu, skanējumam pievienojot ne vien klavieres, bet arī ģitāru. Tādējādi mēs variējam: dažreiz tikai ģitāra un balss, dažreiz klavieres, bet dažreiz – gan klavieres, gan ģitāra.

Fabianam patīk ar mani kopā muzicēt, ja vien es pārāk nesatraucos vai neuzvedos kā viņa mamma. (smejas) Viņam patīk, ja saglabāju profesionalitāti – tas mums kopā ir jauki pavadīts laiks. 

Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.