LSM ziņās: Leģendārais eģiptologs Zahi Havass: Nekad nebiju domājis, ka atklāšu senu pilsētu

12. septembrī Rīgā bija ieradies mūsdienu arheoloģijas leģenda - pasaulslavenais eģiptologs un vēsturnieks Zahi Havass (dr. Zahi Hawass), lai nolasītu vienīgo lekciju interesentu pārpildītajā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, atklājot interesantākos faktus un noslēpumus no Senās Ēģiptes dzīves.

Zahi Havass bijis Ēģiptes Augstākās senlietu padomes ģenerālsekretārs un daudzu gadu garumā veicinājis sabiedrības izpratni par senlietu glabāšanu, pārraugot izrakumus un piedaloties pētījumos. Sagaidot obligāto pensionēšanos, Ēģiptes toreizējais prezidents Hosni Mubaraks (1928-2020) viņu 2009. gada beigās paaugstināja par kultūras viceministru. 2011. gadā Zahi Havass kļuva par Senlietu valsts ministru, bet pašlaik vada Zinātnes komiteju, kas pārrauga "Scan Piramids" projektu.

Zahi Havass veicis revolucionārus atklājumus Heopsa un Teti piramīdās, viņa darbības laikā 1990. gadā tika atklātas piramīdu celtnieku kapenes Gizā, tika veikta arī izpēte Zelta mūmiju ielejā, atklājot artefaktiem bagātu senu nekropoli. Turkāt viņš arī piedalījies 22 jaunu muzeju izveidošanā Ēģiptē, sarakstījis vairākas grāmatas, tai skaitā "Abusimbelas noslēpumi", "Ramzess II" un "Uzlecošās saules tempļi", "Smilšu noslēpumi: mani Ēģiptes pagātnes meklējumi"…

Tieši Zahi Havess bija tas, kurš pētīja gan Heopsa piramīdu, gan Gīzas piramīdas, kā arī personīgi vadīja Tutanhamona mūmijas ģenētisko pētījumu komandu. 

Inta Zēgnere ar slaveno eģiptologu tikās mākslas muzejā "Rīgas birža", ar ko Zahi Havess iepazinās savas vizītes laikā.

Inta Zēgnere: Vieni no spilgtākajiem iespaidiem, ar kuriem man, piemēram, asociējas Ēģipte, saistās ar filmu "Kleopatra". Sena, ļoti dārga un iespaidīga filma. Ko jūs domājat par šo filmu? Cik autentiska tā ir?

Zahi Havess: Par Kleopatru mēs zinām ļoti maz, un lielākā daļa no tā, ko zinām, saistīta ar to, kā Šekspīrs viņu atspoguļojis savā lugā. Bet vēsturiski par viņu zinām ļoti maz. Savukārt filma ir ļoti labi uzņemta! Protams, kad tu uzņem filmu, tu jau rēķinies ar to, ka tā ir fikcija, tas ir izdomājums. Bet, protams, filma bija ļoti laba – ar Elizabeti Teilori galvenajā lomā.

Nu arī "Netflix" nesen izveidoja filmu "Karaliene Kleopatra", bet tajā Kleopatra tiek atveidota kā melnādainā. Tam es iebilstu. Ja viņu parādītu blondu, arī tad es iebilstu, jo viņa nebija ne melnādaina, ne blonda – viņa bija maķedoniete.

Bet par viņas dzīvi mēs zinām ļoti maz. Strādāju kopā ar kolēģi no Dominikānas Republikas, Ketlīnu Martinesu (Kathleen Teresa Martínez Berry), un mēs domājam, ka Kleopatra bija apglabāta templī Taposiris Magna pilsētā netālu no Aleksandrijas: tur viņas kapu meklēju vairāk nekā vienpadsmit gadus, bet neko neatradu. Bet Ketlīna tur strādā joprojām kopā ar okeanogrāfu Robertu Balardu (Robert Duane Ballard), kurš atrada Titānika vraku. Šobrīd notiek zemūdens izpēte, jo viņi domā, ka Kleopatrai tur ir jābūt, taču es tā nedomāju: uzskatu, ka viņai jābūt apglabātai netālu no viņas pils, kas tagad ir zem ūdens.

Katrā ziņā iespaidi no filmas ir ļoti spilgti – tur parādīts, ka viņa mirusi no čūskas kodiena!

Nē, tā nav taisnība. 

Bet viņa bija brīnišķīga – to vismaz mēs zinām...

Neviens to nezina! 

Bet ja viņa nebūtu bijusi brīnišķīga, tad taču Jūlijs Cēzars viņā neiemīlētos!

Mums ir saglabājušās tikai dažas statujas un monētas, kas par viņu liecina, bet mēs nezinām, kā viņa izskatījās. Kaut gan, protams, viņa bija skaista – ja jau Jūlijs Cēzars un Marks Antonijs viņā iemīlējās…

Kas jums pašam ir lielākais atklājums un pārsteigums jūsu izpētes darbā?

Tā ir senas pazudušas pilsētas atklāšana mūsdienu Luksoras pilsētas teritorijā: tā ir pilsēta, kas pastāvējusi valdnieka Amenhotepa III laikā. Nekad nebiju domājis, ka atklāšu pilsētu! Tā ir Zelta pilsēta, jo tā celta tā dēvētajā Zelta laikmetā, valdnieka Amenhotepa laikā, un, kad šis valdnieks nomira, tad viņa dēls Ehnatons valdīja šajā pilsētā 40 gadus, bet pēc tam pārcēlās uz Amārnu. 

Un jūsu vadībā šī pilsēta tika atklāta! Kāda gan ir sajūta arheologam, kad viņš atklāj ko tādu? Jūs vadāties pēc intuīcijas, vai arī pirms tam ir kāda ļoti liela izpēte, tiek sastādītas kartes, veiktas kalkulācijas? 

Nē, nekāda procesa tur nav! Tas bija pārsteigums... Un tāda pilsēta Ēģiptē tikai atrasta pirmoreiz! Mēs maz zinām par senajām pilsētām, un šajā pilsētā mēs atklājām septiņus lielus apgabalus…

Kāda bijusi ikdienas dzīve šajā pilsētā? 

Mēs tur atradām darbnīcas, kurās meistari izgatavojuši statujas no granīta, izgatavojuši rotaslietas, tāpat arī ādas izstrādājumus, drēbes, bērnu rotaļlietas – šī pilsēta dzīvojusi ļoti darbīgi! Protams, tur bija mājas, kurās glabājās žāvēta gaļa, ko viņi ēda. 

Vai atradāt arī kādas apslēptas zīmes, kuras gribētu saprast?

Nē, mēs sapratām visu, ko tur atklājām. Kopumā tur atradām vairāk nekā tūkstoš artefaktu. Piemēram, brīnišķīgu zilu keramiku no valdnieka Amenhotepa III laika. 

Bet kādas bija bērnu rotaļlietas? 

Keramikā ielika akmentiņus un grabināja... Nekas nav mainījies! 

Bet kā ar mūzikas instrumentiem? 

Mēs neatklājām instrumentus, jo tie bija gatavoti no koka un diemžēl nav saglabājušies, kaut gan, protams, mēs zinām, kādi tie ir bijuši. Jo uz kapavietām ir atklātas ainas ar mūzikas instrumentiem.

Dzirdēju, ka atrasta pat trompete!

Jā, bet visslavenākās tomēr ir flautas. Flautu spēlēja ikviens. Un bungas. Un arī arfu. 

Vairāk – audioierakstā.

Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā bus lasāma portālā lsm.lv.