Marta vidū, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, Latvijas Nacionālā opera un balets uz to reaģēja ar digitālo ciklu "Piektdienas un sestdienas vakars operā". Nupat digitālajā vidē uzsākts jauns izglītojošs cikls, piedāvājot iepazīt opernama vēsturi un notikumus, kas ar to saistīti.

Par to, kas Baltajā namā notiek ārpus digitālās vides, kādas izrādes un projekti gaidāmi, kā arī par opersolistu maizes garozu un to, kā bez paša klātbūtnes iztiek viņa vīna dārzs Spānijā, sarunā ar LNOB vadītāju Egilu Siliņu.

Ilga Auguste: Uz Latvijas Nacionālās operas un baleta logo un afišām var izlasīt vārdus "Tiksimies drīz!" Lai šis "drīz" pienāktu iespējami ātrāk, tiek domāts par gaidīšanas laika saturīgām aizpildīšanas iespējām, paliekot operas tuvumā. Bet vai arī ārpus digitālajām aktivitātēm operā notiek kāda rosība?

Egils Siliņš: Rosība notiek! Pirms divām dienām mums bija prezentācija tiešsaistē ar režisoru un scenogrāfu, kuri mūsu operā 2021. gadā iestudēs Rosīni operu "Pelnrušķīte". Ar šiem cilvēkiem esmu strādājis pirms vairākiem gadiem Ķelnē, iestudējot Riharda Štrausa "Arabellu", un man jau tad ļoti patika un uzrunāja viņu estētiskā prizma, estētiskā vide, kas operas skatuvei ir ļoti krāšņa, piesātināta, interesanta – tur visu laiku kaut kas notiek. Domāju, ka mūsu publikai tas varētu būt interesanti. Viņi ļoti laicīgi – jau tagad – sagatavojušies šim projektam.

Ja parasti mums bija noteikums, ka vēlākais deviņus mēnešus pirms pirmizrādes notiek operas maketa un visas idejas prezentācija, tad šoreiz tas notika jau vairāk nekā 13 mēnešus iepriekš, par ko esam ļoti priecīgi! Arī mūsu tehniskais cehs var būt mierīgs.

Kas vispār šobrīd notiek ar Latvijas Nacionālās operas un baleta māksliniekiem? Kā zināms, ārkārtējās situācijas sākumposmā viņi bija devušies atvaļinājumā, bet tagad pienācis laiks atgriezties.

Balets vingrinās no mājām, bet tagad arī tiešsaistē ar Operas galveno baletmeistaru. Pirms dienām desmit operas tehniskā daļa katram baleta māksliniekam uz māju aizveda divus kvadrātmetrus vecās baleta grīdas, jo dejotājiem ir ļoti svarīgi, lai būtu nevis tepiķis vai flīzes, bet tieši specifiskā darba grīda. Līdz ar to, ka mums ir arī ļoti laba 3D tehnika, ko izmanto balets, to tagad varam pielietot arī tiešsaistē, kurai no savām mājām pieslēdzas arī baleta mākslinieki. Baleta pianists spēlē operā, baleta horeogrāfs atrodas baleta zālē, bet visi pārējie mākslinieki darbojas no mājām. Atsaucība ir ļoti liela – visi, protams, bija nocietušies, pašdarbībā mājās vingrinoties, kas nav tas pats, kas viena kārtīga stunda. Tagad tas notiks regulāri, vismaz trīs reizes nedēļā.

Un ko opera var piedāvāt saviem opermāksliniekiem?

Tagad, kad vairāku mēnešu garumā biļešu ieņēmumu nav,

mums ļoti jāskatās, kā optimizēt izdevumus: pirmizrādei, kas bija plānota novembra beigās – Verdi operai "Simons Bokanegra" – bija jāmaina visa ideja: paredzētos viesmāksliniekus "uzlikām uz rezervistu soliņa", un izrādi iestudēsim ar saviem solistiem.

Arī mūsu nākošajam projektam – Rosīni "Pelnrušķītei" – solistus jau esam apzinājuši: viņi gatavo šo materiālu, un tam nebūt nav obligāti jānotiek operā.

Kas palicis nenospēlēts no šīs sezonas pirmizrādēm?

"Gulbju ezers" praktiski bija gatavs. Tikko zināsim brīdi, kad varam atsākt spēlēt, baletam būs nepieciešams kāds mēnesis, lai būtu īsti labā formā, un tad kādas divas nedēļas – lai sagatavotos pirmizrādei. Tīri reāli domāju, ka tas būs apmēram septembrī.

Tikko stājāties Operas un baleta direktora amatā, intervijās tika runāts par jūsu nākotnes plāniem un to, ka jūsu darba augļi var sākt ienākties faktiski no nākamās sezonas. Kāds varētu būt pirmais skatāmais auglis?

Pie plānošanas esmu ķēries ļoti sparīgi, un nākošās trīs sezonas lielās līnijās ir saplānotas. Protams, pandēmijas laiks apturējis dažas ieceres, kuras tagad jāpārstrukturē un jāpārbīda. Arī mūsu "Dona Žuana" pirmizrāde, kas bija plānota 20. maijā, pārcelta uz 2021. gada februāri. Manis sastādītā programma ir jau iepriekš minētā Verdi opera "Simons Bokanegra", kas būs novembra beigās, un Rosīni opera "Pelnrušķīte", kas būs 2021. gada maijā. Februārī būs "Dons Žuans", kura komandu sameklēja un nolīga iepriekšējais direktors Zigmars Liepiņš.

Ja ārkārtējie apstākļi neieilgs, oktobra sākumā plānots Pučīni "Toskas" izrādes atjaunojums, un tur man izdevies piesaistīt vienu no pašlaik vispieprasītākajām soprānu balsīm Krasimiru Stojanovu.

Liels prieks, ka viņa piekrita, turklāt par stipri zemāku samaksu nekā viņa saņem parasti. Droši vien palīdzēja apstāklis, ka viņa šo lomu vēl nebija dziedājusi, bet ļoti grib nodziedāt, un arī tas, ka esam pazīstami jau gadus divdesmit – kopā sākām dziedāt Vīnē. Vienam dziesmu vakaram novembra beigās piekritis arī Ginters Groisbeks, ļoti pieprasīts un pazīstams austriešu basbaritons, kuram šovasar bija plānota debija "Nībelunga gredzenā" Baireitas festivālā, kas šovasar atcelts. Arī ar Ginteru esmam pazīstami jau gadiem ilgi, tāpēc varējām sarunāt draudzīgu honorāru un to, ka viņš vispār atbrauc uz Latviju.

Tā ka cenšos savu pazīšanos ar kolēģiem izmantot mūsu teātra labā un nekautrējos arī viņiem teikt, ka te nav Minhene, bet gan Latvija – sak’, saprotiet finansiālo situāciju. Protams, pandēmijas dēļ tas ir vēl jo svarīgāk.

Vai esat saņēmis arī atbildes no Elīnas Garančas un Alvja Hermaņa par iespējamo dalību operā?

Elīna Garanča piekritusi koncertam 16. decembrī, Alvis Hermanis apsolīja – kad Jaunais Rīgas teātris būs iegājis izremontētajās telpās un būs pagājis vismaz viens gads, varam cerēt, ka viņš piekristu kādam projektam.

Interviju pilnā apjomā meklējiiet šeit!