Džeza pētnieks Indriķis Veitners: Cilvēks ļoti radošs ir tieši bezizejas situācijā

Indriķis Veitners ir mūziķis ar ļoti ietilpīgu pārstāvamo jomu uzskaitījumu - džeza saksofonists, klarnetists, vairāku grupu un orķestru dalībnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors un Džeza mūzikas katedras vadītājs, džeza vēsturnieks, pētnieks un grāmatas "Latviešu džeza vēsture" autors un šīgada jubilārs.

Kopš pagājušā gada rudens "Klasika" ar Indriķi runājusies diezgan daudz - gan par viņa grāmatu "Džeza mūzikas vēsture Latvijā", gan arī par Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades svētku ieskaņu un Džeza katedras 10. dzimšanas dienu.

50. gadskārta Indriķim apritēja jau 22. janvārī, bet jaunnedēļ bija paredzēts viņa oficiālais jubilejas koncerts "Līdz ausīm džezā". Šobrīd zināms, ka koncerts pārcelts uz vēlāku laiku.

Ilga Auguste: Šo ekstrēmo laiku ar daudzām lielām jautājuma zīmēm droši vien aizmirst būs neiespējami, bet kāds šobrīd ir jūsu noskaņojums?

Indriķis Veitners: Noskaņojums ir tāds dīvains: no vienas puses ir nedaudz apokaliptiskas sajūtas par to, kas notiek apkārt. Tas ir diezgan biedējoši. Jā, man ir sajūta, ka būtu atdzīvojušās tās fantastikas grāmatas, ko lasīju jaunībā - ka pēkšņi tas notiek realitātē. Bet no otras puses, domāju, ka visu šo lietu var uztvert arī daudz pozitīvāk un paskatīties uz to kā iespēju beidzot izdarīt neizdarītos darbus, pasēdēt mājās, pabūt kopā ar mīļajiem ģimenē un arī radoši strādāt, protams...

Vai jūs šajās dienās arī vadāties pēc principa - paliekam mājās?

Jā, jo lielā mērā gan ģimenes iemeslu dēļ, gan arīdzan mēs ar sievu esam skolotāji un visas skolas ir ciet, līdz ar to mums nav nekur jādodas un varam paveikt mājas lietas, izdarīt daudzus neizdarītos darbus un sakārtot arī radošo pusi. Esmu profesionāls mūziķis, līdz ar to visi koncerti un visas spēles ir beigušās. Šai sakarā noteikti vajadzētu padomāt par tiem mūsu kolēģiem, kas dzīvo tikai no šīm spēlēm, jo viņi gan ir nonākuši absolūti neapskaužamā situācijā. Jo praktiski nopelnīt naudu šobrīd nav iespējams! Tas būs traģiski, ja tas ilgstoši turpināsies. Par to ir nopietni jādomā, jo ir ļoti daudz tādu kolēģu. Kad tas viss atjaunosies, to neviens nezina, un, ja nav veikti kaut kādi uzkrājumi un nav kāda drošības spilvena - tā ir pilnīgi neapskaužama situācija.

Kādas ir tās lietas, ar ko jūs mājās nodarbojaties?

Diezgan daudz nodarbojos ar dažādu mācību materiālu veidošanu - mums tiešsaistē jau notikušas vairākas lekcijas. Diezgan labi šī sistēma strādā, lai arī tā nevar aizstāt tiešo saskarsmi lekcijās, bet tas ir iespējams. Ir arī bezgalīgie mājasdarbi, kuri pa šo laiku sakrājušies. Sajūtas man arī nedaudz atgādina laiku, kad rakstīju savu doktora disertāciju - bija paņemts atvaļinājums. No rīta piecelies, padzer kafiju un tad raksti - pēc kāda laiciņa, kad saproti, ka parakstīt vairs nevari, sāc darīt mājasdarbus, un tad atkal var atgriezties pie rakstīšanas. Šādā veidā diena paiet ļoti produktīvi.

Vai jūsu dienā skan arī mūzika?

Jā, bet pamatā to klausās mani bērni, un katram no viņiem ir citas muzikālās prioritātes. Vecākā meita Karlīne klausās džezu un klasisko rokmūziku, bet jaunākais puika ir pilnībā aizrāvies ar hiphopu, un tas ir vienkārši ārprāts (smejas).

Bet kāds pats Indriķis bija bērnībā?

Man liekas, ka biju diezgan kautrīgs un diezgan neveikls radījums - biju arī diezgan bailīgs un pats savā nodabā darbojos. Man ļoti patika lasīt grāmatas - vienmēr esmu daudz lasījis un interesējies par dažādām lietām, bet es esmu mācējis arī pats sevi nodarbināt diezgan labi, man patika darboties ar visādām sīkām lietām, ķimerēties ar viskautko. Ļoti daudz līmēju papīra modeļus, makšķerēju.

Un kad pēdējo reizi to lielo zivi noķērāt?

Vakar Lielupē! Tie bija pāris brekšu un lielas, skaistas raudas. Šī ir tā lieta, kas man tiešām ir pilnīgi traks hobijs un burtiski slims ar šo lietu. Esmu diezgan maniakāls makškernieks.

Vairāk un plašāk šeit!