"Esmu sapratusi, ka vislielāko prieku dzīvē man sagādā tas, ja varu kādam palīdzēt un redzu, ka tas nostrādājis un nes augļus. Kad dzirdu savu audzēkņu priekšnesumu labā līmenī, esmu daudz laimīgāka nekā tad, kad uzstājos pati. Jo ar savu uzstāšanos to laimes sajūtu sasniegt iespējams ļoti reti," intervijā Gitai Lancerei uzsver džeza dziedātāja un pedagoģe INGA BĒRZIŅA, kura šonedēļ svinēja skaistu dzīves jubileju.

Inga tikko atgriezusies no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur Latvijas Mūzikas akadēmijas sadraudzības universitātē - Nebraskas Omahas Universitātes džeza nodaļā kopā ar savu kolēģi Arti Orubu vadīja meistarklases, piedalījās jauniešu džeza festivāla žūrijas darbā, vadīja meistarklases jauniešu bigbendiem un sniedza arī četrus koncertus.

"Bija dažādas interesantas situācijas. Mēs daudz runājām ar studentiem, sarunas bija ļoti interesantas un man tagad ir daudz, ko pārdomāt. Jaunākās grupas audzēkņi jautāja arī, kur ir Latvija, kas ir mūsu kaimiņi un arī to, kādēļ mēs spēlējam džezu, kas taču ir amerikāņu mūzika. Jā, tas tā interesanti, jo džezs jau patiesībā sen nav tikai amerikāņu mūzika."

Inga Amerikā sasmēlusies pozitīvismu un vieglumu: "Ir jāpierod pie tā, ka Amerikā tevi biežāk paslavē, nekā Latvijā..."

Pirms Amerikas Ingas ceļi veda arī uz Vāciju, kur beidzot notika sen ieplānotais koncerts, un Itāliju, kur Erasmus apmaiņas programmā arī tika strādāts ar audzēkņiem.

Tikām Latvijā Ingas Bērziņas studenti NMV Rīgas Doma kora skola un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, gaidot savu pasniedzēju mājās, strādāja pie uzdotajiem uzdevumiem patstāvīgi. "Džeza mūzikā viņiem komforta zona ir jāpamet visu laiku, un vienam otram tas mentāli ir diezgan grūti," prāto džeza skolotāja. "Bet man ir prieks par saviem audzēkņiem! Un jo īpaši Doma kora skolas audzēkņiem, jo viņi jau agrīnā vecumā ir sapratuši, kur viņi iesaistās. Reti ir tādi gadījumi, ka jauniešiem, kas iestājas šajā nodaļā, nebūtu savas vīzijas par to, kas tas būs.

Esmu tāds vokālais pedagogs, kuram ir ļoti svarīgi izaudzināt šos dziedātājus par mūziķiem. Nevis par dziedātājiem, kas uzvelk skaistu kleitu, uzkāpj uz skatuves un jūtas tur kā galvenie.

Es gribu, lai viņi apzinās, ka viņiem nav nekādas atlaides, ka viņiem ir jābūt tādā pašā līmenī kā instrumentālistiem, ar tikpat brīvu domāšanu, ar tikpat labām iespējām piedalīties muzicēšanas procesā. Un tas nav viegli, jāmācās ir ļoti ļoti daudz un intensīvi."

Inga arī neslēpj: "Esmu sapratusi, ka vislielāko prieku dzīvē man sagādā tas, ja varu palīdzēt un redzu, ka tas ir nostrādājis un nes augļus: kad dzirdu savu audzēkņu priekšnesumu labā līmenī, esmu daudz laimīgāka nekā tad, kad uzstājos pati. Jo ar savu uzstāšanos to laimes sajūtu sasniegt iespējams ļoti reti!

Man ļoti patīk muzicēt, un es tiešām vēlot to darīt, bet nekad neesmu slēpusi, ka padomdevējas loma man dzīvē ir svarīgāka. Bet, protams, cenšos pedagoga darbu un skatuvi balansēt, jo apzinos, ka studentiem ir svarīgi redzēt, ka es neesmu tikai runātāja, bet kaut ko daru arī pati."

Ja klasiskajā mūzikā dziedātājas stāsta par to, kā viņu balsis gadu gaitā mainās, kā gan tas ir džezā - kas notiek ar džeza dziedātāja balsi laika gaitā? "Balss mainās jebkuram cilvēkam. Arī es, protams, novēroju izmaiņas savējā. Taču varu teikt, ka man ir brīnišķīgs mūzikas žanrs - džezs: vienmēr varu izvēlēties, kādā augstumā dziedāt, ko un kā dziedāt. Man ir tāda brīvība, ko es tiešām novērtēju. Neviens man nevar pajautāt: kādēļ tu dziedi tā? Jo džezā tas ir norma - dziedāt tā, kā tu tajā brīdī jūties," stāsta Inga un atklāj: "Esmu interesējusies par balss specifiku un balss novecošanu, kas saistīts ar mūsu hormonālo sistēmu un organisma īpatnībām. Es, piemēram, jūtu, ka mana balss kļūst zemāka: es par to priecājos un izbaudu, jo tagad varu brīvi izdziedāt lietas, ko agrāk nevarēju. Protams, ir arī savi izaicinājumi - to, ko agrāk dziedāju ar vienu paņēmienu, tagad nākas dziedāt citādi."

Tātad džeza dziedātājam patiesībā nav problēmu - vari dziedāt to, ko gribi un vari? "Jā, tas ir labākais tajā visā," pasmaida Inga. "Arī tad, ja kādā koncertā jūties nevesels, vienmēr vari izdomāt, kā šo situāciju vērst sev par labu: pamainīt tonalitāti, improvizējot kaut ko notušēt vai izmainīt tā, lai klausītājam no tā, ka tu nejūties labi, nav jācieš."

"Klasika" Ingai Bērziņai novēl gan daudz brīnišķīgu radošo mirkļu savos un savu audzēkņu koncertos, gan atrast laiku, lai smeltos spēku un iedvesmu savā miera un laimes vietā - Smiltenē!

Nākamais Ingas Bērziņas koncerts Latvijā gaidāms Starptautiskajā džeza dienā 30. aprīlī, par ko informēsim arī programmā "Klasika".