Dons Kihots gaišzilā uzvalkā. Dailes teātrī tuvojas neparasta pirmizrāde

Dailes teātrī, gaidot Artūra Dīča lugas "Blokmājas Dons Kihots" iestudējuma pirmizrādi, tiekamies ar aktieriem Daini Grūbi un Lauri Subatnieku, mākslinieci Jurati Silakaktiņu un topošā jauniestudējuma režisoru Gundaru Silakaktiņu.

Liene Jakovļeva: Parasti jūnijā atpūšaties, bet tagad ir jāstrādā – viss sagriezies kājām gaisā. Kā jūtaties?

Gundars Silakaktiņš: Jūtos labi, radoši uzlādēts un pirmizrādi gaidošs.

Dainis Grūbe: Tāpat kā Gundars, arī es jūtos ļoti labi – brīvais periods mums bijis pietiekoši liels, pirms atgriezāmies teātrī. Kaut kā to, ka tagad ir ārā vasara, bet tajā pašā laikā mums jāatrodas teātrī, īsti nemanu, jo mēs ļoti, ļoti labi strādājam – atnākam, pastrādājam, bet pietiek laika arī izbaudīt vasaru. Nesūdzos.

Lauris Subatnieks: Diskomforta nudien nav, nē. Process ir ļoti labs un konkrēts – atliek brīvā laika arī ģimenei.

Jurate Silakaktiņa: Šajā kontekstā runājot – ja parasti darbam traucē vasara, sauļošanās vai kaut kas pierasts,

šobrīd varētu traucēt tas, kas notiek pasaulē – pandēmija un politika: ar to konkurēt ir sarežģītāk nekā ar sauļošanos.

Bet jāpiekrīt kungiem – esam veiksmīgi atraduši vēlmi runāt arī par tām lietām, kas ir šajā lugā – ne tikai par to, kas notiek apkārt. Protams, pirmā stunda teātrī mums katru dienu paiet par politiku, par veselību un visu pārējo, un tikai tad aiziet parastais ikdienišķais mēģinājums.

Tuvojas 1. jūlijs. Mēs tiekamies krietnu brītiņu pirms pirmizrādes, vēl pirms Jāņiem. Top jauna izrāde ar skatītājiem, bez "Zoom", tomēr būs savas īpatnības un tehniskie knifiņi.

Gundars Silakaktiņš: Zīmīgi, ka lugas ideja Artūram radās vēl pirms koronavīrusa! Un tā ir tikai sakritība, ka pirmizrāde piedzimst un veidojas vīrusa epicentrā. Nezinu, kā to Dīcis ir sajutis, bet tas ir fakts. Runājot par tehniskajiem knifiem –

1. jūlijā spēlēsim nevis uz skatuves, bet Dailes teātra kafejnīcā, savukārt skatītāji sēdēs Dailes teātra dārzā.

Jurate Silakaktiņa: Iznāk tā skaisti un simboliski: aktieri ir teātrī, jo viņi grib spēlēt, un publika arī tur ir, bet – skatītāji īsti pie mums vēl netiek, jo pa vidu ir stikla siena. To risināsim ar apskaņošanas paņēmieniem – lai tiktu sadzirdētas visas nianses, katram skatītājam pēc visiem sanitārajiem noteikumiem būs dezinficētas "Bluetooth" austiņas, Zane Dombrovska veido skaņu partitūru, kas paralēli izrādei būs kā vesela raidluga, jo

visas telpas, skaņas, ambiences – tas viss būs, lai skatītājiem neviena nianse nepaietu garām un kompensētu to enerģētiku, ko bloķē stikls.

Gundars Silakaktiņš: Būs arī monitori, lai skatītājs varētu redzēt detaļas, jo skatītāji būs izsēdināti pēc visiem noteikumiem. Līdz ar to nianses varētu paiet garām. Tāpēc esam nodrošinājušies arī ar video. Esam gatavi izaicinājumiem!

Dainis Grūbe: Turklāt video filmēsim mēs paši, operators būšu es. Brīžiem ieklīdīšu kadrā, bet vispār jau visvairāk filmēšu Laura Subatnieka performanci...

Plašāk lasiet LSM!