Darbs nes augļus. Sarunājamies ar Dailes teātra vadību – Juri Žagaru un Viesturu Kairišu

Teātrī ir labs noskaņojums tikmēr, kamēr tas bauda publikas mīlestību, taču to iegūt nebūt nav vienkārši. "Latvijā nestrādā tas princips, ka publika tevi mīl, bet tu vari ražot lētu produktu un nodarboties ar tādu tīru komercteātri. Latvijā tā tas nestrādā. Latvijas publika ir citāda, un tu nevari iegūt publikas mīlestību, ja tev nav mākslinieciski augstvērtīgs produkts," sarunā ar "Klasiku" uzsver Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.

Dailes teātris šoruden aicina jau uz 105. sezonu, kas solās būt muzikāla, koša un daudzveidīga – plānoti gan darbi jauniešiem, gan klasikas iestudējumi, gan mūsdienu dramaturģija. 

Lūgts raksturot pašreizējo noskaņojumu teātrī, Juris Žagars norāda, ka teātrī valda labs noskaņojums tikmēr, kamēr tas bauda publikas mīlestību. "Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka es sāku ar publikas mīlestību un publikas attieksmi pret mums, jo

mēs strādājam nevis sev, bet publikai. Tikmēr, kamēr publika mūs mīl, tikmēr aktieri ir laimīgi, un tālāk atkal viss kolektīvs ir laimīgs.

Tālāk sākas nākamā ķēdīte – ja publika mūs mīl, viņa pērk biļetes. Ja pērk biļetes, mums ir nauda. Ja mums ir nauda, mēs varam samaksāt labas algas, un atkal noskaņojums ir labs," skaidro Žagars un uzsver: līdz ar to publikas mīlestība katram teātrim ir pats svarīgākais, bet vispirms tā ir jānopelna, un Latvijā tas nebūt nav viegli. 

"Latvijā nestrādā tas princips, ka publika tevi mīl, bet tu vari ražot lētu produktu un nodarboties ar tādu tīru komercteātri. Latvijā tā tas nestrādā. Latvijas publika ir citāda, un tu nevari iegūt publikas mīlestību, ja tev nav mākslinieciski augstvērtīgs produkts. Ir cita lieta, citreiz tev gadās tiešām veidot mākslinieciski kvalitatīvu produktu, kas neiekaro publikas mīlestību. Tā arī diemžēl gadās. Mums pagaidām, liekas, ir izdevies izvairīties no tā," atzīst Dailes vadītājs. 

Tam, ka Dailes teātrī, uzsākot jauno sezonu, noskaņojums šoruden ir labs, piekrīt arī teātra mākslinieciskais direktors, režisors Viesturs Kairišs, norādot, ka to gan ietekmē vairāki faktori: "Atgriežoties teātrī, vienmēr var just, vai tas darbs tevi iztukšo, vai arī tas tevi piepilda. Jo tiešām, varētu teikt, ka tu visu laiku pavadi tajā procesā, un tas ir kaut kā jāsaprot, kā tu fiziski un garīgi vari balansēt šo procesu ar savu dzīvi. Jo neviens jau negrib izdegt. Bet jā, tas

piepildījums kaut kā caur to visu situāciju veidojas, un liekas, ka darbs tiešām ir nesis un nes augļus. Jāskatās, kā mēs to varam turpināt," pauž Viesturs Kairišs.

Pārraides gaitā – arī ieraksti no Dailes teātra rīkotās preses konferences, holandiešu režisores Olas Mafalāni sacītais un Dailes teātra Muzikālās daļas vadītāja Jura Vaivoda stāsts par mūziklu "Meža gulbji".

*** 

Eiropā pazīstamās holandiešu režisores Olas Mafalani veidotās izrādes "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" pamatā ir Nobela prēmijas laureātes, poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas romāns. Iestudējums uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves pirmizrādi piedzīvos 4. aprīlī, un galvenās lomas tajā atveidos Čulpana Hamatova un Artūrs Skrastiņš. 

"Ir daži cilvēki, kuri jau piedzimst kā aktieri. Viens no šādiem cilvēkiem ir Artūrs Skrastiņš, un arī Čulpana Hamatova pieder šādiem ļaudīm," stāstot par izrādi, uzsver Ola Malafani.

"Šī luga ir par nogalināšanu, par to, ko mēs nodarām zemei, par laukiem… Tas nav nekas pievilcīgs. Taču luga ir piesātināta ar humoru, dziļumu un vitalitāti, tāpēc mums bija nepieciešama aktrise, kura var paveikt visus šos slāņus. Attēlot dziļas sāpes, dziļu aizkustinājumu par to, ko nodarām dzīvniekiem, saviem kokiem, tātad – arī gaisam, ko elpojam, un ūdenim… Viņa to sajūt ar visām maņām. Viņa jautā, viņa pieprasa, viņa cer, viņa lūdz. Viņai jābūt kā vējam, kā vulkānam – tas viss ir šai lugā un, protams, arī humors. Kurš tajā visā var atrast balansu – harmonijā un haosā? Kurš to var?"

***

"Nākamgad "Meža gulbjiem" apritēs trīsdesmit gadi, un šis mūzikls ir Dailes teātra liela vērtība - latviešu mūzikā tas ir arī pirmais caurkomponētais mūzikls, un hiti, ko Maestro Pauls radījis, dzīvo savu atsevišķu dzīvi," atzīmē Dailes teātra Muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods.

"Vēl viena sakritība, kas mums ļāva šo brīnišķīgo darbu pacelt, ir tā, ka mēs audzinām jauno aktieru kursu ar muzikālu ievirzi: "Meža gulbju" materiāls pieprasa milzīgus resursus, un jauniešu enerģija un viņu muzikālās spējas ir tas būtiskais elements, kas ļauj radīt jaunas aranžijas šim darbam, jo daudzas lietas dzirdēsim daudzbalsīgos sabalsojumos. Arī pavadošā grupa būs jauni cilvēki, kuri sevi jau pierādījuši uz Latvijas skatuvēm, jo nav noslēpums, ka Rīgas Doma kora skola sagatavo bāzi muzikāli ievirzītajiem jauniešiem, kuri var apgūt arī – kā mūsu teātra gadījumā – aktiera profesiju. Ir arī brīnišķīgi mūziķi, kuri mācās Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļā, un viens no [iestudējuma] koncertmeistariem būs Matīss Žilinskis.

Jā, šis arī ir stāsts ne tikai par dzīvniekiem, bet par to, kā nepazaudēt cilvēcību šajos laikos. Tas ir filozofisks stāsts, kas nebūs tikai bērniem, bet visai ģimenei. Jo arī vecākiem tur ir, par ko padomāt – kā sevi ziedot kādas lielas idejas vārdā, lai mēs nekļūtu par dzīvniekiem, bet būtu cilvēki, kuri vienam otram var teikt – es mīlu tevi."

Saruna ar Juri Žagaru un Viesturu Kairišu pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv!