Ceļā uz rožu dārzu. "LNSO vasarnīca" pirmo reizi durvis ver Ventspilī!

Festivāls "LNSO vasarnīca" nākamās nedēļas nogalē durvis pirmoreiz vērs Ventspilī. Par to, kāpēc šis festivāls ceļo uz dažādām Latvijas pilsētām, kā šoreiz veidojusies programma, kā koncertzālei "Latvija" klājies tās darbības pirmajā gadā, par spītību, izaicinājumiem un rožu dārzu, kam noteikti jāuzplaukst arī Ventspilī, intervijā Lienei Jakovļevai stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina un koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.

Liene Jakovļeva: Šķiet, ka šajos mēnešos būt par koncertorganizācijas vai liela kolektīva vadītāju bijis un vēl aizvien ir milzīgs izaicinājums. Vai jums daudz sirmu matu nākuši klāt?

Indra Lūkina: Labā ziņa ir tā, ka frizieri strādā arī pandēmijas laikā (smejas). Es varbūt neteiktu – izaicinājums, tas man šķistu pārāk skaļi teikts, jo ir nozares, kurām iet daudz grūtāk un izaicinājumi ir lielāki.

Mums šajā laikā galvenokārt jābūt ļoti elastīgiem un jāsaprot, ka lēmums dažkārt jāpieņem vienas dienas vai varbūt pat vienas stundas laikā, jāprot būt mobiliem un ļoti labi sadarboties.

Līdz ar to, ka "LNSO vasarnīcas" gadījumā mums ir ļoti laba sadarbība ar Ventspils koncertzāli Mika personā, es teiktu, ka mums iet labi.

Mik, koncertzāles "Latvija" vadībā tev pagājis viens gads – domāju, ka no vārda "izaicinājums" tev gan tomēr neizbēgt.

Miks Magone: Ja par mūsu koncertzāli, tad līdz ar daudzām citām zālēm un pasākumu norises vietām pēdējo piecu mēnešu laikā neesam izņēmums. Bet tas, ko Indra jau minēja... Ja dzirdu, kā mākslinieki šajā laikā stāsta, ka viņiem ir neizsakāmi interesanti, ka tas viss ir jauna pieredze un izaicinājums... Droši vien var piekrist, runājot no koncertzāles pozīcijām, bet

es un droši vien arī daudzi citi, izdzirdot vārdus "interesanti" un tā tālāk, gribētu uzdot jautājumu – labi, labi, bet kuram bankas kontam piesaistīta tava karte, ar kuru tu pērc dienišķo desu?

Protams, ka arī finansiāli tas nav bijis vienkārši – izaicinājumi un reakcijas daudz ko jaunu mācījušas mākslinieciskās vadības izpratnē. Gluži sadzīviski tas, protams, nācis arī ar kaut kādām patīkamākām blaknēm. Ja no tā atkāpjamies un runājam par nākošo nedēļas nogali un mūsu sadarbību – pirmo "LNSO vasarnīcu" Ventspilī, ir prieks un arī lepnums, ka vēl gada sākumā iecerēto programmu lielā mērā izdevies saglabāt nemainīgu. Protams, ir mākslinieki no ārvalstīm, kuri gluži fiziski nav varējuši ierasties, līdz ar to programmās ir mākslinieku sastāva izmaiņas. Tāpat ir dažas tehniskas dabas izmaiņas, ņemot vērā spēkā esošos ierobežojumus, kas mums liek sestdienas koncertu nospēlēt divreiz, lai tikai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu tam būt liecinieki. Medaļas otra puse, kas velkas līdzi – ka ir sākotnēji neplānoti dārgas biļešu cenas. Bet nu – tie visi ir tie manevri, ar kuriem godprātīgi un tiktāl veiksmīgi esam varējuši tikt galā.

Indra, pagājušajā gadā "LNSO vasarnīca" svinēja piecu gadu jubileju. Kad jūs sākāt, bija Cēsis – vai jau tobrīd bija iecere, ka vasarnīca varētu būt "uz ritenīšiem" – proti, ceļojoša?

Indra Lūkina: Jā, tāda iecere bija, un pamats ir tīri praktisks un pragmatisks – Rīgā nav tādas koncertzāles, kurā vasaras laikā varētu rīkot kvalitatīvus koncertus.

Bet tad jau tā arī nebūtu "vasarnīca"!

Indra Lūkina: Arī taisnība. Bet tā ir tikai lietas praktiskā puse. Idejiskā puse bija tāda, ka mēs patiešām iecerējām, ka šo vasaras festivālu vēlamies rīkot dažādās Latvijas vietās un dažādās koncertzālēs, jo ar savu uzstāšanos gribam mudināt cilvēkus vairāk braukt un iepazīt brīnišķīgās un dažādās Latvijas koncertzāles. Un nav noslēpums, ka

divsimt un vairāk kilometru attālumā no Rīgas dzīvo cilvēki, kuri ļoti reti var atbraukt uz Rīgu un koncertus noklausīties ziemas sezonā, taču šie klausītāji arī ir brīnišķīgi izglītota publika, kas novērtē iespēju savā reģionālajā koncertzālē klausīties pilnvērtīgu simfonisko mūziku.

Vai doma par "LNSO vasarnīcas" rīkošanu Ventspilī dzima brīdī, kad Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedalījās koncertzāles "Latvija" atklāšanā?

Indra Lūkina: Protams, jauna vieta mūs ļoti intriģē un piesaista – jā, mēs par to domājām, un pēc atklāšanas koncerta tūlīt arī uzsākām sarunas ar Miku – kā būtu, ja būtu.

Interviju pilnā apjomā lasiet LSM!