28. decembrī plkst. 19.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas (LNO) Latvijas Radio 3 "Klasika" aicina baudīt publikas ik gadu karsti gaidīto Gadumijas koncertu. Translācija būs īsti laikā, jo biļetes uz kopumā sešiem Gadumijas koncertiem Baltajā namā jau sen kā izpārdotas.

Par to, cik āķīgs ir uzdevums ik gadu klausītājus pārsteigt ar ko jaunu un nebijušu, stāsta LNO galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Gadumijas koncerti Latvijas Nacionālajā operā ir tradīcija. Kā tas ir – veidot šo koncertu repertuāru, jo katru gadu ir ar kaut ko jāpārsteidz, lai būtu interesanti. "Jā, tas vienmēr ir visgrūtākais izaicinājums, jo publika, nākot uz koncertu, jau gaida, ka to atkal pārsteigsim ar jauniem jokiem, interesantu repertuāru, vēl nedzirdētu interpretāciju. Tās ir lietas, ko mēs vienmēr mēģinām ietvert," stāsta Ozoliņš. "Protams, ar katru nākamo gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk, bet – līdz ar to, ka šos koncertus veidoju un diriģēju jau vairāk nekā desmit gadus, izstrādājies zināms veids un modelis, kā to visu lieku kopā un daru.

Klausītāju vēlme jau ir saprotama, jo šī ir publika, kas varbūt ikdienā uz Operu nenāk, bet vēlas šeit sgaidīt Jauno gadu, dzirdēt ko labi atpazīstamu un gūt kādu vizuālu un aktierisku pārsteigumu."

Diriģents uzsver – arī pašiem Operas ļaudīm Gadumijas koncerti allaž ir īsti svētki. "Ar jokiem spējam pārsteigt gan paši sevi, gan publiku. Tā ir tā pozitīvā emociju deva, kas ir starplaikā pēc Ziemassvētkiem un pirms Jaunā gada, kad daudzas lietas parādās citā gaismā – spilgtākas, spožākas, krāsainākas, caur smaidu."

Koncerta pirmajā daļā klausītājus priecēs franču komponistu Kamila Sensānsa, Šarla Guno, Žaka Ofenbaha un Žorža Bizē skaņdarbi.

"Lai gan Francija pasaulē ieņem arvien dominējošāku lomu ne tikai mūzikā, bet arī sadzīvē un politikā, politisku motīvu mums noteikti nav," pasmaida dirģents.

"Pirmkārt, mums ir diezgan plašs franču mūzikas repertuārs, ir arī doma par Žaka Ofenbaha "Hofmaņa stāstiem", līdz ar to ir lietas, ko mēs jau apspēlējam un piedāvājam koncertos. Mūsu trupā ir arī franču soprāns Perīna Madefa, kas mūsu publikai kļūst arvien pazīstamāka, jo dzīvo šeit un ir Jāņa Apeiņa dzīvesbiedre. Arī viņa piešķir francisko šarmu. Ir arī citi dažādi apstākļi. (..)

Pats grūtākais šāda veida koncertos ir savienot daļas, stilus, numurus, lai katram būtu kāda noteikta vieta koncerta dramaturģijā un attīstībā."

Savukārt koncerta otrajā daļā dominēs tēvs un dēls Štrausi. Dzirdēsim gan valšus un polkas, gan dažādus muzikālus jokus, fragmentus no operetēm "Čigānu barons" un "Sikspārnis", turklāt būs arī daži pārsteigumi. "Štrausu mūzika laikam ir tā lieta, ko publika ap Jauno gadu gaida ne tikai Latvijā un Vīnē, bet arī visā pasaulē," spriež Mārtiņš Ozoliņš.

Vairāk un plašāk šeit!